Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +23 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 23. jūlijs
Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Atkritumi auduma vietā. Intervija ar Zimbabves mākslinieku Mufatu Takadivu

"Es strādāju ar to, ko cilvēki met ārā," saka Zimbabves mākslinieks Mufats Takadiva, kura darbi ir iekļauti Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notiekošajā izstādē Tukku Magi: Ritms

Mufats Takadiva (1983) ir viens no pazīstamākajiem Zimbabves māksliniekiem. Viņš pats to skaidro ar savu aktīvo māksliniecisko darbību, bet es – ar Mufata lielo ticību un mīlestību pret savu tautu. Mufats nāk no Hurungves, nelielas pilsētas Zimbabves Republikā Āfrikas dienvidos, kur iedzīvotāji galvenokārt nodarbojas ar lauksaimniecību. Mufats rada sienas skulptūras, kas ir līdzīgas cītīgi austiem gobelēniem, taču auduma vietā ir izmantoti atkritumi, ko Mufats kopā ar komandu vāc izgāztuvēs un pēc tam šķiro pēc krāsas un lieluma. Darbnīcā visas šīs atrastās detaļas tiek vērptas mākslinieciskās kompozīcijās, kas ir piepildītas ar atsaucēm uz Zimbabves vēsturi. 1980. gadā, kad Rodēzija beidza pastāvēt kā britu kolonija, dzima Zimbabves Republika, kuru 37 gadus līdz apvērsumam 2017. gadā vadīja autoritārais prezidents Roberts Mugabe (1924–2019).

Mufata Takadivas darbos atrastie materiāli ir rūpīgi savienoti ritmiskās līnijās, ko veido datoru tastatūru un kalkulatoru taustiņi, plastmasas karotes, iepakojumu korķīši un citi rūpnieciski izstrādājumi. Kompozīcijas no attāluma atgādina dabas universālo skaistumu, bet tuvumā tie rada daiļrunīgu priekšstatu par mūsdienu kultūrslāni, ko pēc sevis atstājam.

Mufats Takadiva ir pārstāvējis Zimbabvi Venēcijas biennālē (2024). Viņš sadarbojas ar spēcīgām galerijām: Semiose Parīzē un Nicodim Losandželosā, Ņujorkā un Bukarestē. Galerijā Nicodim Ņujorkā tikko ir noslēgusies Mufata Takadivas personālizstāde Otrā dzīve/Second Life. Viņa darbi ir nonākuši popmūzikas zvaigžņu Jay-Z un Bejonsē kolekcijā. Līdz 7. septembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenās ēkas Kupola zālē izstādē Tukku Magi: Ritms ir aplūkojami divi Mufata Takadivas darbi – Izzūdošā karote/Spoon Fade un Saule/Zuva (abi radīti 2024. gadā). Tie runā par citu nākotni, kurā ir izskaustas pagātnes kļūdas un pasaule līdzinās afrikāņu teikās minētajām kopienām, kurās valda cieņa pret līdzcilvēkiem.

Mufats Takadiva. Saule/Zuva. Zobu sukas, datora tastatūras taustiņi, pudeļu korķi un kabeļu stiprinājumi. 2024. Foto – Jubo Dongs, Ofstudio Photography

Nesen aplūkoju jūsu darbus izstādē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un nodomāju, cik maz es, būdams eiropietis, zinu par Zimbabvi. Vairākums cilvēku, kuri lasīs šo interviju, visticamāk, uz turieni nekad nedosies. Tāpēc vēlos jautāt, ar kādu problēmu risināšanu pašlaik cīnās Zimbabves iedzīvotāji un kā tas izpaužas jūsu darbos?

Ģeogrāfiski mēs atrodamies Āfrikas dienvidu daļā līdzās Dienvidāfrikai un Mozambikai. Oficiāli bijām britu kolonija vairāk nekā 100 gadu. Pavisam nesen, pirms četrdesmit pieciem gadiem, tika atzīta Zimbabves neatkarība. Darbos es daudz pievēršos koloniālisma paliekām jeb ilgstošajām koloniālisma sekām Āfrikā kopumā.

Es strādāju ar to, ko cilvēki met ārā. Mēs šeit lietojam tieši tādus pašus saimniecības produktus kā jūs Eiropā. Te redzams tirgū un kultūrā dominējošais Rietumu dzīvesveids, kas ir pārņēmis visu pasauli. Mans darbs atspoguļo citu kultūru. Es ticu, ka atbildes ir jāmeklē perifērajās zināšanu sistēmās. Diemžēl mana korekores kultūra, ko pārstāv neliela Zimbabves iedzīvotāju grupa, tika kolonizēta, un tās locekļi pārņēma Rietumu paražas. Mums ir sava unikāla pīšanas un aušanas tradīcija. Arī mūsu rakstība pilnībā atšķiras no Rietumu rakstības. Esam pārmantojuši koloniālo izglītības sistēmu, kas māca Rietumu vērtības, bet aizmirst mūsu saknes un uzspiež mums eirocentrisku pasaules redzējumu. Kāpēc mēs arvien ciešam šīs Rietumu kultūras paģiras?

Kāpēc situācija nemainās?

Režīmu, kas pastāvējis tik daudzus gadus, ir grūti izdzēst no cilvēku prātiem, uzvedības un domāšanas. Turklāt daudzi jaunie politiskie līderi Āfrikā izglītību ir ieguvuši tieši Eiropā.

Cik lielā mērā jūsu darbi stāsta par ekoloģijas problēmām? Zimbabve ir ļoti skaista valsts – ar savannām, mežiem, kuros zied hibiski, ceriņi un glicīnijas. Taču valstī ir izplatīta mežu izciršana un malumedniecība.

Jā… Es uzaugu ļoti tālu no galvaspilsētas Harares – mazā pilsētiņā, ko ieskauj lauksaimniecības zemes. Novēroju, kā vide manā acu priekšā mainās. Zimbabvē bija īpaša programma, kas paredzēja balto īpašnieku zemju un saimniecību atsavināšanu un to atdošanu pamatiedzīvotājiem. Kad vietējie atguva zemi, viņi pārņēma arī kolonizatoru saimniekošanas paradumus. Netika izmantotas dabai draudzīgas zemkopības metodes, bet tika sākta komerciālā lauksaimniecība, lietojot smago tehniku un toksiskas ķimikālijas. Zimbabve ir viena no lielākajām tabakas audzētājām. Lai stādītu tabaku, tika izcirstas lielas meža platības. Pilnīgi visa vide mainījās. Neko tādu nevar vienkārši aizmirst. Savos darbos nereti aicinu palūkoties no putna lidojuma uz zemi, kas bieži vien ir izcirsta un neauglīga. Mēs paši iznīcinām savu apkārtējo vidi.

Dabu var aizsargāt dažādos veidos. Zimbabvē pašsaprotama lieta ir atkārtota materiālu lietošana un izmantošana citam nolūkam. Piemēram, zemesriekstu sviesta burciņa, kad tā izēsta, labi noder kādu mājsaimniecības priekšmetu glabāšanai. Objekts turpina savu dzīvi. Bet cilvēkiem pasaulē patīk pirkt par daudz, un viņi neprot dalīties. Cilvēki nav ieraduši cits citam dot, piemēram, apģērbus. Tie nonāk atkritumos, jo šķiet, ka nevar taču tā vienkārši atdot lietas, bet afrikāņu kultūrās tas ir pašsaprotami.

Ko Eiropa var darīt lietas labā?

Tas ir sarežģīts jautājums, jo pasaulei pašlaik ir jārisina daudz problēmu. Mūsu lielā apetīte pēc resursiem virza planētu uz iznīcību. Jo vairāk modernizējam, jo vairāk ticam, ka atbildes atrodamas grāmatās vai akadēmiskajā vidē, jo vairāk apmaldāmies un alkatīgāki kļūstam.

Latvijā var atrast daudz līdzību ar Zimbabvi, jo arī mēs atguvām neatkarību XX gadsimta beigās. Arī pie mums nav pilnībā izskausta korupcija un ir vērojamas ekoloģijas problēmas. Vai cilvēki visur pasaulē ir vienādi?

Mūsdienās par absolūtu normu kļūst universāls dzīves standarts, kam iet pretim ir arvien grūtāk. Tā ir svarīga problēma. Arvien izteiktāk kļūstam par globālu ciematu.

Vai pasaulē ir vērojama interese par afrikāņu mākslu?

Pēdējos piecdesmit gadus laikmetīgā afrikāņu māksla ir piedzīvojusi uzplaukumu. Cilvēki meklē kaut ko jaunu ārpus Rietumiem. Šī tendence sākās XX gadsimtā. Pikaso smēlās iedvesmu Āfrikā. Un tā ir joprojām. Zimbabvē bija liela interese par šonu tēlniecības tradīciju. Uz to uzmanību 1957. gadā vērsa Zimbabves Nacionālās galerijas pirmais direktors Frenks Makjūens (1907–1994), kurš ieradās no Francijas. Viņš ievēroja, ka valstī arvien nodarbojas ar tradicionālo akmens griešanu, kuras pirmie paraugi redzami jau XI gadsimtā. Frenks Makjūens pārliecināja māksliniekus, ka tirgū pēc tā būs liels pieprasījums (Frenks Makjūens nodibināja meistardarbnīcas māksliniekiem Nacionālās galerijas pagrabstāvā un palīdzēja sarīkot šonu skulptūru izstādi Ņujorkas Modernās mākslas muzejā MoMA 1968. gadā, Parīzes Rodēna muzejā 1971. gadā un Londonas Laikmetīgās mākslas institūtā ICA 1972. gadā – K. F.). Vietējie apšaubīja viņa nolūkus. Tomēr tas veicināja Zimbabves laikmetīgās mākslas atpazīstamību globālā mērogā.

Es absolvēju Harares Politehnisko koledžu 2006. gadā, kad Zimbabvē vēl bija ļoti maz komerciālo galeriju, kas pārstāv māksliniekus. Valsts ekonomiskā situācija ir smaga, tāpēc daudzi mākslinieki ir spiesti meklēt galerijas citur. Manus darbus atklāja manas prakses sākumā, jo es biju ļoti aktīvs vietējā vidē. 2010. gadā es līdzdibināju First Floor Gallery (pirmā mākslinieku vadītā galerija Zimbabvē – K. F.), un tas man palīdzēja saprast, kā darbojas starptautiskā mākslas pasaule. Jau sākotnēji man bija daudz jāapgūst un jāceļo. Kad biju atradis saviem darbiem galeriju, es izveidoju projektu Mbare Art Space (mākslas centrs, kas nodarbojas ar atrastu materiālu pārstrādi – K. F.). Projekts dod telpu Zimbabves māksliniekiem un tiecas ne tikai uz objektu radīšanu, bet arī izaugsmi un atjaunotni.

Ko vēsta jūsu darbs Izzūdošā karote, kas ir iekļauts Rīgā notiekošajā izstādē Tukku Magi: Ritms?

Darbs aplūko Āfrikas resursus, ko pasaule ekspluatē. Parasti Rietumiem patīk dižoties, ka ir atklāts jauns zaļās enerģijas avots, bet tā nereti ir tikai jauna stratēģija, kā no Āfrikas kontinenta piesavināties arvien jaunas izejvielas. Piemēram, baterijas ir jauno energoresursu ieguves pamatā. Zimbabve ir viena no galvenajām valstīm, kas nodrošina sastāvdaļas bateriju ražošanai. Šo materiālu ieguve ir vardarbīgāka pat par to, ko darīja kolonizatori. Un apetīte pēc tiem arvien pieaug.

Mufats Takadiva. Izzūdošā karote/Spoon Fade. 2024. Ātrās ēdināšanas iestāžu karotes, mazgāšanas līdzekļu un kokakolas pudeļu vāciņi, datora tastatūras un kalkulatoru taustiņi. Mufata Takadivas darbi izstādē Rīgā eksponēti, pateicoties māksliniekam un galerijai Nicodim. Foto – Jubo Dongs, Ofstudio Photography

Ar komandu Zimbabvē mēs dodamies uz izgāztuvēm un rokamies pa atkritumiem. Mēs atdarinām resursu ieguves procesu. Šiem izraktajiem materiāliem, kas bija lemti iznīcībai, mēs dodam otro elpu un sūtām tos atpakaļ uz Rietumiem mākslas darbu veidā. Apmaiņā mēs saņemam naudu vai jaunus resursus, ko es nododu kopienām, kas tikušas izlaupītas.

Āfrikas sadalīšana XIX gadsimta beigās un XX gadsimta sākumā bija process, kura ietvaros Berlīnes konferencē 1884./1885. gadā Āfrikas kontinents tika sašķelts. Rietumeiropas lielvalstis sadalīja to gabalos kā tādu kūku. Darbs Izzūdošā karote runā par to, kā mēs, globālie pilsoņi, kļūstam par patērētājiem. Darbs Saule izstādē LNMM ir kā austoša vai rietoša saule. Šo simbolu izmanto daudzas politiskās partijas Āfrikā. Karogos un logotipos bieži ir redzama lecoša saule vai gailis, kas simbolizē jaunu ausmu, jaunas cerības atnākšanu. Es arvien uz to raugos skeptiski. Vai šī jaunā cerība pastāv? Iespējams, tā ausīs, bet pagaidām vēl ne.

Izstāde Tukku Magi: Ritms
LNMM Kupola zālē līdz 7.IX

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja