Piektdien, 9. septembrī, ierakstu kompānija Ondine laidīs klajā jauno Latvijas Radio kora albumu Da pacem Domine, kas veltīts Arvo Perta mūzikai. Šis ir devītais Latvijas Radio kora disks, kurš iznāk Ondine paspārnē. Agrāk tapuši Pētera Vaska, Ērika Ešenvalda, Artura Maskata, Valentīna Silvestrova, Sergeja Rahmaņinova, Georgija Sviridova un citu komponistu ieraksti, savukārt nākamais būs Johannesa Brāmsa skaņdarbu disks.
Ondine jau ilgus gadus paliek uzticīga Latvijas komponistiem un izpildītājiem. Tā sadarbojas ne tikai ar Latvijas Radio kori, bet arī ar kamerorķestri Sinfonietta Rīga un Valsts akadēmisko kori Latvija. 2001. gadā Ondine izdevusi pirmo Elīnas Garančas soloalbumu; pēc tam viņas diskus – atbilstoši dziedātājas statusam – laidušas klajā lielākas firmas: Virgin Classics un Deutsche Grammophon. Par visām Ondine kataloga vienībām – 30 gados izdots 600 ierakstu – var uzzināt tās mājaslapā (www.ondine.net).
"Latvijas Radio koris ir viens no maniem iecienītākajiem kolektīviem, un esmu ļoti gandarīts par mūsu sadarbību," intervijā KDi saka Ondine dibinātājs un direktors Reijo Kīlunens. "Latvijas Radio kora mākslinieciskajam vadītājam un diriģentam Sigvardam Kļavam vienmēr ir lieliskas idejas, kādu mūziku ierakstīt. Mūsu pieeja šajā virzienā sakrīt – jaunās akadēmiskās mūzikas un klasikas kombinācija," viņš piebilst.
Kā izvēlaties repertuāru, ko ierakstīt?
Mēs apspriežam idejas, Sigvards Kļava nāk ar saviem piedāvājumiem. Es uzticos viņa gaumei un izvēlei. Skaņdarbs, kuru es savulaik ierosināju ierakstīt Latvijas Radio korim, ir somu komponista Einojuhani Rautavāras (1928–2016) opuss Missa a cappella un daži citi viņa garīgās mūzikas darbi. Tie apkopoti 2013. gadā izdotajā Latvijas Radio kora albumā. Ondine sadarbība ar Rautavāru ilgusi 30 gadu, un mums ir tiesības pirmajiem ierakstīt un izdot viņa opusus. Koncertā Missa a cappella 2011. gadā pirmatskaņoja Nīderlandes Radio koris. Klausoties to, es uzreiz iedomājos – būtu brīnišķīgi, ja šo darbu ierakstītu Latvijas Radio koris! Sigvards Kļava pieņēma manu piedāvājumu, un ir tapis fantastisks albums. Man ir prieks, ka izdevās īstenot šo projektu ar Latvijas Radio kori.
Somijā ir ļoti attīstītas klasiskās mūzikas tradīcijas, mums ir daudz koru, taču nav neviena profesionālā kora, izņemot Somijas Nacionālās operas kori, kura specializācija ir opermūzika. Tas ir liels trūkums – mums nav augstākā līmeņa starptautiski atzīta kora. Tāpēc man ir tik ļoti svarīgs darbs, kuru mēs darām kopā ar Latvijas Radio kori, kurš ir viens no labākajiem pasaulē. Nākamgad iznāks vēl divi albumi – jau pieminētais Brāmsa mūzikas ieraksts un Pētera Vaska jaundarbu apkopojums.
Kas, jūsuprāt, padara Latvijas Radio kori tik īpašu?
Skanējums, kuram ir raksturīga skaidrība un tīrība. Izcila muzikalitāte un frāzējums. Visas balsis skan kā viens instruments. Pašā būtībā Latvijas Radio koris ir tik muzikāls kolektīvs, ka dziedot kora mākslinieki koncentrējas kopīgai mūzikas radīšanai. Nav sajūtas, ka uzstājoties viņi ir pārņemti ar jautājumu: vai mēs dziedam pietiekami tīri? Viņi ir tik profesionāli un meistarīgi dziedātāji, ka par to nav jāaizdomājas, – sniegums vienmēr ir perfekts. Klausoties citus korus, jūs pamanāt, ka dziedātāji ir pārāk norūpējušies, lai noturētu intonāciju. Latvijas Radio korim ar to nekad nav problēmu – visas tehniskās lietas ir noslīpētas, par to nav šaubu, tāpēc priekšnesums vienmēr paceļas augstākajā muzikālajā līmenī un to ir tik patīkami un viegli klausīties.
Es nodibināju Ondine vairāk nekā pirms 30 gadiem, jo vienmēr esmu bijis mūzikas fanātiķis, ierakstu fanātiķis. Man patika visu klausīties, mani interesēja jaunā mūzika. Protams, es mīlēju Bahu un Brāmsu, taču bija tik atsvaidzinoši dzirdēt un atklāt jaunas lietas. Tas ir aktuāli joprojām – klasiskā mūzika ir sarežģītā situācijā, mūsdienu komponistiem neklājas viegli, jo pasaulē arvien vairāk dominē populārā mūzika. Mūsu pienākums – atbalstīt jauno akadēmisko mūziku. Mēs cenšamies aptvert visplašāko repertuāru – gan pagājušo gadsimtu klasiku, gan laikmetīgo mūziku. Es priecājos, ka kopā ar labākajiem Latvijas kolektīviem varam iemūžināt jauno Latvijas mūziku. Ar Igaunijas izpildītājiem esam ierakstījuši Erki Svena Tīra opusus. Tas piepilda mākslinieku radošās vēlmes – viņi var izpausties sev emocionāli un mentāli vistuvākajā repertuārā.
Šogad Ondine jau laidusi klajā Latvijas Radio kora un orķestra Sinfonietta Rīga ierakstīto Ērika Ešenvalda mūzikas albumu. Kādu nākotni jūs tam paredzat? Vai no biznesa viedokļa tas ir riskants projekts?
Mums ir divi galvenie kritēriji. Pirmais – mūzikas un izpildījuma kvalitāte. Otrais – komercpotenciāls. Situācija ierakstu tirgū ir sarežģīta. Pārdot diskus – pat labi pazīstamu komponistu un izpildītāju albumus – kļūst arvien grūtāk. Fizisko nesēju realizācijas apjoms samazinās, aktivitāte pārceļas uz Spotify, citām straumēšanas platformām un digitālajiem kanāliem. Šajos apstākļos mums ir neatlaidīgi jārūpējas, lai uzturētu māksliniecisko kvalitāti visaugstākajā līmenī.
Sigvards Kļava izteica ideju izdot Ērika Ešenvalda albumu un atsūtīja man dažus koncertierakstus. Tā ir izcila mūzika, un es teicu – jā, ierakstām! Disks ir guvis atzinību. Jaunajā žurnāla Gramophone numurā albums iekļauts rubrikā Redaktora izvēle/Editor’s Choice – tas ir liels sasniegums. Tas piesaista uzmanību, palīdz gan diskam, gan komponistam. Ēriks Ešenvalds par to var būt ļoti laimīgs.
Cik daudz albuma eksemplāru cerat pārdot?
Tas nebūs pārāk liels skaitlis, 1000–2000 eksemplāru. Redzēsim, kāda būs publicitātes aktivitāšu ietekme. Drīzumā žurnālā Choir & Organ būs raksts par Ērika Ešenvalda albuma tapšanu. Mēs finansējām žurnālista braucienu uz ieraksta sesiju Rīgā. Es lepojos ar šo albumu, tas ir pelnījis būt pamanīts. Ondine labprāt izdotu arī citus Ērika Ešenvalda skaņdarbus.
Arī publicitātes jomā strādāt kļūst arvien sarežģītāk. Ierakstu iznāk joprojām daudz, konkurence par uzmanību ir ļoti sīva, savukārt preses izdevumi samazina recenzijām un apskatiem veltīto lappušu skaitu – avīzēs un citos plašsaziņas līdzekļos par klasisko mūziku gandrīz vairs neraksta. Viss notiek sociālajos medijos. Tie kļūst arvien nozīmīgāki, un tāpēc man ir žēl mākslinieku, no kuriem tagad sagaida, ka viņiem daudz laika būtu jāpavada sociālajos medijos, lai aktīvi dalītos ar ziņām, komunicētu ar klausītājiem, reklamētu koncertus, diskus un citus jaunumus. No mūziķiem sagaida, ka viņi sociālajos tīklos nemitīgi ievietos fotogrāfijas – es esmu še un te, es daru to un to. Te jums video no šī vakara koncerta!
Māksliniekiem būtu jākoncentrējas pamatdarbībai – muzicēšanai. Situācija viņus piespiež būt aktīviem sociālajos tīklos, jo arī tādas ietekmīgas digitālās platformas kā iTunes sagaida no mūziķiem aktivitātes on-line režīmā. Spiediens uz mūziķiem palielinās, arī viņu menedžeriem, izdevējiem un citiem pārstāvjiem nepārtraukti jādalās ar informāciju un ziņām sociālajos medijos. Tradicionālajos informācijas izplatīšanas kanālos klasikai tiek atvēlēts arvien mazāk vietas, tāpēc mūziķiem pašiem ir jābūt daudz aktīvākiem nekā jebkad agrāk.
Pastāstiet par savu sadarbību ar straumēšanas kanālu Spotify. Cik ātri tajā nokļūst jūsu izdotie ieraksti? Vispirms mēs vēlamies pārdot kompaktdiskus un ierakstus digitālajā formātā. Trīs mēnešus pēc albuma iznākšanas to var klausīties Apple Music straumēšanas režīmā, sešus mēnešus pēc iznākšanas – Spotify. Nākotnē šie termiņi mainīsies. Disku noiets visu laiku samazinās, savukārt straumēšanas rādītāji pieaug. Es domāju, ka jau drīz ieraksti būs pieejami visur vienlaikus – gan digitālajos veikalos, gan straumēšanas kanālos.
Kā šādos apstākļos jums izdodas uzturēt uzņēmumu? Tā ir cīņa par izdzīvošanu?
Mēs vairs nespējam segt visas izmaksas, kuras ir saistītas ar albuma ierakstu un izdošanu. Vecajos labajos laikos, kad albuma tirāža bija 30 000 eksemplāru, mēs to varējām atļauties, pašlaik – vairs ne. Orķestriem un mūziķiem pašiem ir jāpiesaista finansējums ierakstu tapšanai. Tā mēs strādājam arī ar Latvijas Radio kori – mēs daļēji piedalāmies ieraksta procesa izdevumu segšanā un finansējam miksēšanu Helsinkos. Mēs īstenojam projektus kopīgiem spēkiem, tā strādājam ar visiem. Tā ir vienīgā iespēja izdzīvot.
Pašreizējā situācijā mēs darbojamies kā pakalpojumu sniedzēji. Mūsu kompānijai ir laba reputācija, mūsu izdotie albumi tiek novērtēti un aprakstīti specializētajos žurnālos un medijos, kuros joprojām ir klasiskās mūzikas recenziju sadaļa. Mums ir labs izplatīšanas tīkls visā pasaulē, lai gan tas vairs negarantē milzīgu pārdošanas apjomu.
Agrāk, kad lielākā daļa mūsu albumu tika pārdota 7000–10 000 eksemplāru, mēs varējām segt albuma tapšanas izmaksas. Pašlaik vairākums disku tiek pārdots 2000 eksemplāru. Ja izdodas pārdot četrus tūkstošus, tā jau ir liela veiksme. Pagaidām mums vēl izdodas savilkt galus kopā. Mēs negūstam lielu peļņu, bet nopelnām tik daudz, lai varētu noturēt degunu virs ūdens. Mūsu virsuzdevums nav peļņas gūšana. Mēs darām kultūras darbu – strādājam ar Somijas un ārzemju komponistiem un izpildītājiem, ierakstām jauno mūziku. Savienojam kultūras darbu un uzņēmējdarbību. Mēs joprojām izdodam daudz albumu, jo patiesi mīlam mūziku. Tā ir galvenā motivācija.
Ondine pieder uzņēmumam Naxos Music Group, taču uz mums neviens neizdara spiedienu, ka mums būtu jāmaksimizē peļņa. Bilancei, protams, jābūt pozitīvai. Mēs nedrīkstam strādāt ar zaudējumiem. Pagaidām mūsu biznesa modelis, kas paredz orķestru un mūziķu līdzdalību ierakstu tapšanas finansēšanā, darbojas. Tirgus apstākļi mainās, mums ir jābūt gataviem dažādiem pavērsieniem, tāpēc pārrunu procesā man ir jāizvirza arvien stingrākas finansiālās prasības. Tas ir nepatīkami, ka man visu laiku ir jāžēlojas par finanšu situāciju, taču tāda ir realitāte šajā industrijā.
Kuri no Ondine pēdējos gados izdotajiem albumiem ir kļuvuši par bestselleriem?
Lielāko pārsteigumu ir sagādājuši vācu pianista Larsa Fogta albumi. Pirms gada mēs izdevām viņa ierakstītās Johana Sebastiāna Baha Goldberga variācijas. Tās kļuvušas ļoti pieprasītas digitālajā veikalā iTunes visā Eiropā un nonākušas klasiskās mūzikas topa virsotnē. Pēc tam Spotify vērsās pie mūsu izplatītāja ASV ar lūgumu izdarīt izņēmumu un ļaut straumēt šo Larsa Fogta albumu agrāk nekā sešus mēnešus pēc diska iznākšanas. Spotify bija ieinteresēts ievietot šo ierakstu savā Baha mūzikai veltītajā sadaļā. Es nodomāju – pamēģināsim un paskatīsimies, kādi būs rezultāti. Tie pārspēja visas prognozes: jau pirmajās dienās albuma skaņu celiņi tika straumēti 100 000 reižu. Mēneša laikā – 1 000 000 reižu. Pašlaik rādītājs ir 6 000 000 reižu. Šādu rezultātu klasiskās mūzikas albumi sasniedz reti.
Pieprasīti ir Larsa Fogta un vācu vijolnieka Kristiāna Teclafa kopīgie kamermūzikas ieraksti, kā arī Kristiāna Teclafa soloalbumi. Pārdošanas rezultāti ir pietiekami labi – 3000–5000 eksemplāru. Tikko izdevām Kristiāna Teclafa un Larsa Fogta jaunāko albumu – Brāmsa sonātes vijolei un klavierēm –, un žurnāls Gramophone to atzinis par Mēneša ierakstu.
Popmūziķi, kuru dziesmas tiek straumētas desmitiem miljonu reižu, žēlojas, ka atlīdzība, ko izmaksā Spotify, ir niecīga. Cik daudz nopelna klasiskās mūzikas pārstāvji?
Summas ir smieklīgas, taču, ja straumēšanas rezultāts ir seši miljoni, tas jau ir kaut kas. Par vienas dziesmas/celiņa straumēšanu Spotify maksā 0,005 ASV centu. Ja to noklausās 10 000 reižu, jūs saņemat 50 dolāru. No šīs summas 20% pienākas digitālajam izplatītājam, vēl jāsamaksā māksliniekiem, kuri piedalījušies konkrētā ieraksta tapšanā. Mums, ierakstu kompānijai, rezultātā paliek 30 dolāru, kas ir aptuveni 25 eiro. Ja vienu skaņu celiņu straumē 100 000 reižu, jūs saņemat 500 dolāru... Tas ir ļoti maz. Ne visi klasiskās mūzikas ieraksti ir tik populāri, dažus no tiem straumēšanas kanālos noklausās 2000–3000 reižu. Atlīdzība ir minimāla. Tā ir vislielākā problēma – visa mūzika aizplūst straumēšanas platformās, taču ienākumu tajās tikpat kā nav. Lai gan kopumā rādītāji digitālajā tirgū strauji pieaug, tas neatspoguļojas mūsu ieņēmumos – 50 dolāru vietā mēs saņemam 200 dolāru.
Jūlija beigās 87 gadu vecumā mūžībā aizgāja ievērojamais somu komponists Einojuhani Rautavāra. Viņa mūzika iemūžināta vairāk nekā 40 albumos, kurus izdevusi Ondine.
Pirmo Rautavāras albumu – operas Tomass ierakstu – Ondine laidusi klajā 1986. gadā. Es uzreiz iemīlējos viņa mūzikā. Tajā laikā daudzi viņa opusi vēl nebija ierakstīti, un man tā bija īsta dārgumu krātuve. Ondine bija jauna ierakstu kompānija, mani vēl neviens nepazina. Man bija sarežģīti, gandrīz neiespējami sazināties ar Helsinku orķestriem, lai piedāvātu tiem iemūžināt Rautavāras darbus. Es nodibināju kontaktus ar vācu diriģentu Maksu Pommeru un Leipcigas Radio simfonisko orķestri, ar kuru tika ierakstītas Rautavāras simfonijas. Tas bija pašā mūsu darbības sākumā. Kad Ondine jau bija apliecinājusi sevi, mēs varējām sadarboties ar Somijas orķestriem.
Deviņdesmito gadu vidū pēc Rautavāras 7. simfonijas Gaismas eņģelis pirmatskaņojuma es uzdrošinājos salikt visas olas vienā grozā un ieguldīt lielus līdzekļus šīs simfonijas ieraksta reklāmā ASV, Lielbritānijā, Vācijā. Man bija pārliecība, ka šim skaņdarbam ir liels potenciāls, un investīcijas atmaksājās. Pēc tam Einojuhani Rautavāras starptautiskā popularitāte sāka pieņemties spēkā. Turpmāk katru gadu mēs izdevām vienu vai divus viņa mūzikas albumus. Viņš visu laiku komponēja un saņēma arvien jaunus pasūtījumus.
Šogad esam laiduši klajā albumu ar viņa jaunākajiem skaņdarbiem. Rautavāra turpināja komponēt līdz mūža beigām. Viņam uz galda palikušas iesāktas partitūras. Neilgi pirms nāves viņš pabeidza opusu vijolei un stīgu orķestrim, šis skaņdarbs tapis pēc vijolnieces Annes Akiko Meiersas pasūtījuma. Pirmatskaņojums notiks nākamajā gadā.
Jūs uzturējāt profesionālas un draudzīgas attiecības ar Einojuhani Rautavāru 30 gadu. Ko viņa mūzika nozīmē jums personiski?
Es izjūtu ļoti spēcīgu saikni ar Rautavāras mūziku, kopš pirmo reizi noklausījos viņa operu Tomass 1985. gadā. Kad sākām ierakstīt viņa agrāk tapušos darbus, atklāju sev, cik burvīga ir viņa mūzika. Mans entuziasms allaž ir bijis patiess.
Rautavāra bija ļoti patīkams cilvēks – vienkāršs, draudzīgs, atvērts, ar neatkārtojamu humora izjūtu. Viņš bija ļoti intelektuāls, ideāli pārzināja literatūras pasauli, viņam bija ļoti ass prāts, taču komunikācijā ar viņu nebija nekādu robežu. Rautavāram patika jautri pavadīt laiku, 90. gados mēs rīkojām pirātu ballītes.
Viņš ir visbiežāk atskaņotais somu komponists pēc Žana Sibēliusa. Viņa mūziku spēlē visā pasaulē. Kaija Sāriaho un Magnuss Lindbergs, kurš bija Rautavāras students, ir ļoti slaveni mūsdienu somu komponisti, taču Rautavāras mūzika pasaulē skan daudz biežāk. Viņš ir sacerējis deviņas operas, astoņas simfonijas, 12 instrumentālo koncertu, daudz kormūzikas un kamermūzikas darbu. Daži no viņa opusiem ir kļuvuši par klasiskās mūzikas hitiem.
Oktobrī Budapeštā skanēs viņa opera Raktuve. Pirms dažiem gadiem Somijā dzirdējām viņa pēdējo operu Rasputins. Esmu pārliecināts, ka Rautavāra, būdams viens no mūsu ievērojamākajiem XX gadsimta skaņražiem, netiks aizmirsts.
Cik liela ir bijusi viņa nozīme un autoritāte Somijas kultūrā?
Viņa loma vienmēr ir bijusi liela, taču viņš nebija no tiem, kurš visiem spēkiem centās būt ietekmīgs kā, piemēram, komponists Jonass Kokonens (1921–1996), kurš aktīvi darbojās dažādās komitejās. Einojuhani Rautavāra bija pārāk aizņemts ar savu daiļradi, vara un ietekme viņu neinteresēja. Viņš kādu laiku ieņēma Somijas Autortiesību aģentūras priekšsēdētāja amatu, taču vislabāk jutās savas mūzikas pasaulē. Gustavs Mālers teicis, ka simfonijai ir jāiekļauj visa pasaule, savukārt Rautavāra uzskatīja: "Man pietiek, ja simfonija iekļauj mani visu."
Pēc Rautavāras nāves Esa Peka Salonens un daudzi citi mūziķi teica par viņu labus, godīgus un siltus vārdus. Rautavāra ir viena no Somijas mūzikas ikonām, un tāds viņš arī paliks.