Vai gadu ilgstošā pasaules turneja Drones, kas sākusies pērn maijā un noslēgsies šāgada augustā, līdz šim sagādājusi jums kādus pārsteigumus?
Viss līdz šim bijis lieliski. Pārsteidzoši, cik atšķirīga sajūta ir spēlēt arēnas vidū, kad skatītāji ielenc grupu no visām pusēm. Tas maina veidu, kā uzstājamies un komunicējam ar publiku. Nav iespējams noslēpties, jo tevi vēro no visiem leņķiem. Lai spēlētu šos koncertus, mums kā izpildītājiem vajadzēja pacelties līmeni augstāk. Turnejas mērķis ir ļaut skatītājiem atrasties pēc iespējas tuvāk grupai, un publika līdz šim ir bijusi apbrīnojama. Mēs redzam fanus, veidojam ar viņiem acu kontaktu. Tas ir unikāli, cik intīma sajūta var rasties lielā arēnā.
Ja runājam par šova izaicinājumiem, viens no tādiem bijis noturēt gaisā lidojošos dronus.
Bundziniekam izaicinājums ir arī no visām pusēm apskatāmā skatuve, jo nav iespējams tik mobili pārvietoties kā citiem grupas biedriem.
Es neesmu tik tuvu skatītājiem kā Metjū Belamijs un Kriss Volstenholms, taču, kad skatuve griežas, es varu visus aplūkot. Ir daži mirkļi, kad pieceļos no bungu komplekta un spēlēju citās skatuves vietās. Ir patīkami piecelties!
Tātad Rīgā varam sagaidīt intīmu Muse šovu lielā arēnā?
Es saprotu, ka tas izklausās teju ironiski, bet, grupai atrodoties arēnas vidū, lielāka auditorijas daļa nonāk pie skatuves un iegūst labāku redzamību. Tiem, kuri ir īsāki un atrodas pie skatuves, patiks, ka tā ir zemāka nekā parasti. Šī turneja ir pilnīgi citāda pieredze gan mums, gan auditorijai.
Mūziķiem, kuri uzstājas arēnās, nereti vaicā, vai viņi vēlētos atkal spēlēt mazākus koncertus. Vai jums kādreiz ir bijusi sajūta, ka tas vairs nav iespējams, jo fanu pieprasījums ir tik liels?
Mēs arī tagad spēlējam mazākus koncertus, piemēram, pagājušajā gadā Lielbritānijā. Tajos bija 1000–2000 skatītāju. Ir patīkami pamainīt mērogu, taču šāda pasaules turneja prasītu daudzus, daudzus vakarus. Koncerti nelielam klausītāju pulkam vienmēr ir īpaši, tie mērķēti tieši grupas kvēlākajiem faniem, kuriem radīta pieeja ekskluzīvajām biļetēm. Šajos gadījumos priekšplānā ir mūzika un mēs kā grupa. Turneja Drones ir teatrāla, tajā liela nozīme ir koncepcijai. Tā ir kā traks piedzīvojums ar videoekrāniem un citām detaļām, kurām pievērst uzmanību. Koncerti stadionos un vasaras festivālos ir vēl citādāka pieredze. Mēs mēģinām dažādot savu uzstāšanos.
Šajā programmā jūs spēlējat albuma Drones kompozīcijas un vecos hitus. Vai Muse vēl nav apnikusi dziesma Starlight?
Tā ir lieliska līdzdziedāšanai. Mēs nevēlamies no tās atteikties. Visus, protams, apmierināt nav iespējams. Dažas no vecajām dziesmām mēs nespēlējam gadiem, taču tas nenozīmē, ka pie tām neatgriezīsimies, un tad, lai gan dziesma nav jauna, sajūtas, kad mēs to izpildām, ir mainījušās.
Drones ir konceptalbums, kurā paužat viedokli par dronu lietojumu karadarbībā. Vai uzskati, ka mūziķiem jābūt sociāli un politiski aktīviem?
Tas nav jādara obligāti, viss ir atkarīgs no tā, kādas idejas vēlies paust. Ir mūziķi, kuri dzied par lietām, kas skar viņus, un cilvēkus tas uzrunā. Gadu gaitā mēs esam pieskārušies dažādām tēmām. Teksti, kurus raksta Metjū Belamijs, vienmēr ir par to, kas viņu interesē, par lietām, kuras mudina domāt, par kurām nav viegli formulēt viedokli. Tās var būt gan politiskas, gan personiskas tēmas, kuras liek kaut ko just, domāt par to, kas notiek pasaulē. Tās ir lietas, par kurām vēlamies runāt. Turklāt svarīgi saprast, kas derēs mūzikai, jo teksti vienmēr top pēdējie.
Kad mūzika uzrakstīta, tā nereti ir dramatiska un iedvesmo radīt tikpat dramatiskus tekstus, rosina pieskarties citām tēmām, ne tikai personiskām izjūtām. Ir patīkami, ja vari savu viedokli paust caur mākslas formu, kurā cilvēki ieklausās un kuru saprot. Mums šajā ziņā ir paveicies.
Vai jau domājat par nākamo ierakstu?
Jā, esam par to runājuši, bet vēl nezinām, kad un kāds tas būs. Vienmēr, kad izdodam albumu, tas ir tāds, kādu esam vēlējušies radīt, taču uzreiz pēc tam esam ieinteresēti citās lietās un vēlamies darīt ko citādu. Es mūsu nākamo ierakstu redzu kā ļoti atšķirīgu no Drones gan skaņas, gan satura ziņā. Man ir sajūta, ka nepieciešams no jauna radīt grupas koncepciju. Mēs gribēsim darīt ko radikālu. Cerams, ka jau nākamgad varēsim kaut ko izdot.
Jūsu pirmais studijas albums Showbiz iznāca 1999. gadā. Katru reizi meklēt jaunu skanējumu un idejas noteikti ir izaicinājums.
Tā ir. Vieglāk ir palikt pie vienas ierastās formas, strādāt, kā ir ērti. Grupām, kuras spēlē ilgu laiku, ir svarīgi izkāpt no komforta zonas. Jāizaicina sevi muzikāli – vai nu caur radīšanas procesu, vai iedvesmas avotiem. Ir svarīgi virzīties uz priekšu, citādi tu visu laiku dari vienu un to pašu.