No 7. novembra Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas Lielajā zālē būs skatāma Leonarda Laganovska personālizstāde Tīrs griezums. «Es pārvaldu dažādas tehnikas, tāpēc produkts, ko ražoju, ir ļoti dažāds... Katra ideja prasa savu pieeju – es varu uzbūvēt māju, es varu ražot papīru, varu no metāla kaut ko uztaisīt… ar naglu varu attaisīt durvis un konservu bundžu… es varu izdzīvot… es varu visu…» tā Latvijas mākslas konceptuālisma klasiķis Leonards Laganovskis (1955). Piecdesmit gadus no savas dzīves viņš pavadījis mākslas vidē, un šai laikā gūtās pieredzes atklājas ekspozīcijā, kurā tiks izstādīta arī nu jau par Latvijas mākslas vēstures hrestomātiju kļuvusī glezna Filmas beigas (1989). Līdzās tai skatāmi arī nule kā radīti darbi, kas reflektē un ir tiešā sasaistē ar šodien notiekošo pasaulē un mākslinieka darbnīcā. Laganovski interesējošo tēmu loks ir plašs – vēsture, vara, ideoloģija, zinātne, literatūra, populārā kultūra, un viņa spēja žonglēt ar dažādiem medijiem ir iespaidīga. Taču ir kāds motīvs, kas caurvij it visu, ko viņš dara – tā ir vēlme atrast paradoksālus jēgas graudus. Kaut kur starp valodas kodiem, attēlu maģiju un materialitātē iešifrēto lietu būtību.
No 14. novembra Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas Mazajā zālē būs skatāma mākslinieka Riharda Vītola personālizstāde Ekotopija. Riharda Vītola radītajos mākslas darbos dabas novērojumi savijas ar tehnoloģisko iespēju un spekulatīvu nākotnes scenāriju meklējumiem. Izmantojot digitālos medijus, Vītols pēta trauslo, bieži vien pretrunīgo mijiedarbību starp civilizāciju un bioloģiskām sistēmām, no kurām cilvēce ir atkarīga. Izstāde vedinās uz pārdomu telpu, kur nākotne paveras nevis caur distopiskiem scenārijiem, bet gan saskarsmē ar tagadnes trauslumu, kurā, visticamāk, atklājas tās patiesais potenciāls. Rihards Vītols ir mākslinieks, kas studējis un strādā ārpus Latvijas. Doktora grādu digitālajā mākslā un eksperimentālajos medijos (Vašingtonas Universitāte, ASV) viņš ieguvis, pētot antropocēna ietekmi uz vidi, radot darbus, kas reflektē par dabas, vides un tehnoloģiju mijiedarbību. Mākslas darbu radīšanā Vītols izmanto zinātnisko metodoloģiju, kur koncepcijas tiek pētītas eksperimentālā ceļā, pielietojot paštaisītas ierīces. Eksperimentu rezultātā iegūtie dati un to vizualizācijas materializējas objektos un multimediālos darbos.

