Ar niecīgu laika nobīdi kopš pirmizrādes Londonā jaunākā filma par superaģentu Džeimsu Bondu Spektrs aplaimo arī mūs. Pirmizrāde ir labs laiks, lai izpurinātu bondiānas leģendārās vēstures apcirkņus – pārcilātu visu līdz šim Bondu spēlējušo aktieru "kauliņus", izanalizētu katra stiprās un vārgās puses un akcentētu to vienīgo un unikālo, ko konkrētais Džeimsa Bonda lomas tēlotājs ir ienesis/pienesis tēla attīstībai.
No Šona Konerija līdz...
Nebūsiet piemirsuši, ka literāta Īana Fleminga fantāzijas radītā aģenta Džeimsa Bonda kinodzīve sākās tālajos XX gadsimta 60. gados ar filmu Dr. No (1962), kurā darbojās pirmais un tālab arī nereti par vislabāko uzskatītais Bonda lomas iemiesotājs Šons Konerijs. Viņa kontā ir sešas īstās bondiānas filmas, kas tapušas no 1962. līdz 1971. gadam, plus vēl viens vēlīns grēks – neatkarīgi no Bonda seriālu izauklējušās producentu kompānijas EON Productions tapušais Nekad nesaki nekad/Never Say Never Again (1983).
Pa vidu monolītajam Šona Konerija Bonda periodam iesprucis arī Bonds – pārpratums. Proti, godkārīgs avantūrists, modelis ar lielu sapni par aktiera karjeru un ierobežotām aktiera spējām Džordžs Leizenbijs, kurš nospēlējis Bondu tikai vienā filmā Viņas majestātes slepenajā dienestā/On Her Majesty’s Secret Service (1969). Leizenbija parādīšanās Bonda lomā bija saistīta ar tolaik zvaigznes statusā nonākušā Konerija konfliktiem ar filmas producentiem; vēlāk Konerijs tika atvilināts atpakaļ ar iespaidīga honorāra burkānu.
Sākot ar Dzīvo un ļauj mirt/Live and Let Die (1973) par īsto Bondu septiņās nākamajās filmās kļuva brits Rodžers Mūrs, kura ilgmūžība lomā liecina par komfortu – ar Mūru bija apmierināta gan publika, gan producenti, jo atšķirībā no Šona Konerija viņš prata uzvesties. Būdams populārs teātra un TV seriālu aktieris jau pirms nonākšanas Bonda filmās, Mūrs veiksmīgi apvienoja superaģenta varoņdarbus ar rafinētu eleganci, ironiskiem, pat komiskiem akcentiem, attīstot Bonda pleiboja šķautnes. Mūrs no Bonda lomas atvadījās 57 gadu vecumā ar filmu Skats uz slepkavību/A View to a Kill (1985).
Rodžeru Mūru Bonda lomā nomainīja Timotijs Daltons – britu teātra aktieris ar īpašu mīlestību pret Šekspīra drāmām, kuru skarbumu viņš ienesa divās Bonda filmās (Dzīvās ugunis/The Living Daylights (1987) un Atļauja nogalināt/Licence to Kill (1989)).
Bija pienākuši 90. gadi – Bonda loze krita Pīrsam Brosnanam, kurš aģentu laimīgi nospēlēja četrās filmās, gana veiksmīgi apvienojot pleiboja eleganci ar action filmu varoņa organiku un spirdzinošu ironiju. Pirmā jaunās tūkstošgades Bonda filma Mirsti citu dienu/Die Another Day (2002) bija pēdējais Brosnana iznāciens Bonda lomā.
Esam nonākuši pie Daniela Kreiga – viņa pirmā filma bija Kazino Royale/Casino Royale (2006), un, par spīti agresīvai ūjināšanai un kritikai (pamatā no britu preses puses) par aktiera nepiemērotību Bonda lomai, tas bija jaunas ēras sākums. Daniela Kreiga atveidotais varonis satrieca nevis ar specefektiem un pavedēja eleganci, bet reālpsiholoģiju. Daudz pieredzējis vīrs bez ilūzijām, taču ar emocijām, ciešanām, sāpēm un vēlmi mīlēt, nevis pavest. Ne velti Kazino Royale tiek uzskatīts par bondiānas "rebrendingu" – filmu, kas klasisko zīmolu piepildīja ar laikmeta garam atbilstošu saturu un vispirms jau ar tam atbilstošu Bondu.
Neskaitāmi citātu vizuļi
Līdzīgus apzīmējumus un uzslavas par reālismu un skaudrumu izpelnījās nākamās Bonda filmas ar Danielu Kreigu – Mierinājuma kvants/Quantum of Solace (2008) un it īpaši Operācija Skyfall/Skyfall (2012), kas lepni nes bondiānas komerciālā trieciennieka goda titulu (filmas peļņa pasaulē pārsniedz miljardu dolāru). Taču, lai kā mums patīk skaitīt naudu svešā makā (vai globālajam tirgum strādājošo kompāniju ķešās), Skyfall ir būtisks arī kā lieliskā režisora brita Sema Mendesa darbs (viņš sevi pārliecinoši pieteica ar brīnišķīgo kamerdrāmu Amerikāņu skaistums/ American Beauty (1999)).
Arī jaunākā bondiānas filma Spektrs ir Sema Mendesa darbs. Gudra režisora filma. Ai, kāds kārdinājums būtu izanalizēt šo filmu no intertekstualitātes aspekta – ko tik Spektrā necitē Sems Mendess! Gan savu iemīļoto klasiķi Orsonu Velsu (filmas Ļaunuma pieskāriens, Pilsonis Keins), gan dārgumiņu Alfredu Hičkoku (Uz ziemeļiem caur ziemeļrietumiem) u. c. Te spoguļojas arī visa bondiāna – neskaitāmi citātiņu vizuļi – kinomaniakiem par prieku.
Skeletiņi pulcējas Mehiko
Ko tik Mendess neizdarīja filmā Operācija Skyfall – arī aizsūtīja aizsaulē Džūdijas Denčas ikonisko Bonda priekšnieci M. Viņas trūkums ir jūtams Spektrā, kaut Denčai te dota viena maza epizode kā garam no viņsaules, kā tēlam Bonda TV ekrānā. Izrādās, viņa ir atstājusi savam iemīļotajam aģentam pēcnāves vēstījumu sekot un nogalināt kādu itāli Marko Šarru – bez paskaidrojumiem un komentāriem.
To arī Bonds dara, un kā viņš to dara! Te nu esam nonākuši pie filmas vērienīgās sākuma epizodes (titrus ar tradicionālo, taču šoreiz pablāvo bondiānas dziesmu izlaižam). Tās darbība risinās Meksikā – dienā, kad nāve kļūst par lustīga masu karnevāla tēmu, dienā, kad pilsētas ielas pārplūdina ļaudis skeletu kostīmos un miroņgalvu maskās. Filmas sākuma epizodē kamera veic sarežģītu un garumgaru planējumu, sekojot kādam nejauši pūlī pamanītam pārītim – vienam no daudziem miroņgalvu maskās –, lai pēcāk kopā ar to dotos uz viesnīcas liftu, tad viesnīcas istabu... Ai, cik liels ir daiļavas izbrīns, kad viņas draugs pēkšņi zaudē inte- rotaļu spektrs kas ar Džeimsu Bondu varēja notikt pēdējā desmitgadē Teksts Dita Rietuma resi un lietišķi izkāpj pa logu, lai dotos savās gaitās. Zem maskas ir bijis Bonds, kuram Mehiko ir savas nāves rotaļas ar grūstošām ēkām un nežēlīgu cīņu helikopterā, kas draudīgi riņķo virs centrālās priecīgo skeletiņu pulcēšanās vietas Mehiko centrā. Satriecoši efektīgs ievads, kas citā filmā varētu būt arī kulminācija.
Par vadības nesankcionētajām aktivitātēm Mehiko Džeimsam Bondam draud sukas, turklāt viņa dzimtajā kantorī – britu izlūkdienestā – notikušas pamatīgas pārmaiņas. Viedās sirmgalves M nomaiņa ar visai amorfo vīrišķi (Reifs Fainss) būtu nieka lieta, daudz lielākas nepatikšanas draud no jaunās priekšnieku paaudzes un jaunajām tehnoloģijām. Slepeno aģentu "00" programma ir likvidējams anahronisms laikmetā, kad novērošanas kameras un virtuālie tīkli ļauj kontrolēt ikvienu, tā uzskata jaunais perspektīvais spiegu struktūrvienības vadītājs C (Endrū Skots – Moriartijs no britu seriāla par Šerloku Holmsu). Arī noziedzīgā organizācija Spektrs ir totālas kontroles un jauno tehnoloģiju cienītāju apvienība, šī organizācija un tās vadonis (Kristofs Valcs) kļūst par Bonda ienaidniekiem.
Daudz intelekta, maz miesas
Sižetam tagad liksim mieru, vien piebildīšu, ka ņemšanās ap Bonda meiteni Moniku Belluči (reklāmsaukļi/bļaukļi – viņa kļuvusi par Bonda meiteni 50 gadu vecumā utt.) ir stipri pārspīlēta. Belluči lomiņa ir niecīga, kaut viņa pati ir majestātiska un skaista. Savukārt francūziete Lea Seidū patiesi ir šīs filmas stiprā puse. Jā, viņa šķietami neatbilst vidējās Bonda meičas pazīmēm – par daudz intelekta, par maz miesas. Tomēr Leas Seidū atveidotā psiholoģe Madlēna, kura nonāk Bonda ceļā, ir viena no labākajām Bonda meitenēm visā bondiānas vēsturē. Varbūt tāpēc, ka aktrise ķeras pie reālisma kārts, nevis pozē.
Viss pārējais jums droši vien jau zināms. Šī ir visdārgākā bondiānas filma (budžets ap 300 miljoniem), tā pamatā filmēta netālu no Londonas studijas Pinewood paviljonos, kur pastiprinātā drošības režīmā tiek filmēti Zvaigžņu kari. Iespējams, būsiet dzirdējuši uzmācīgās baumas, ka šī tad arī varētu būt pēdējā Daniela Kreiga bondiānas filma. Pats aktieris kolorītiem vārdiem ir raksturojis savu apnikumu no lomas, un globālajā tīmeklī šie vārdi jau tiražēti līdz bezgalībai.
Kaut neticiet tīmeklim un neticiet vārdiem! Daniels Kreigs noteikti ir labākais, kas ar Džeimsu Bondu varēja notikt pēdējā desmitgadē. Viņš joprojām ir lielisks – par spīti tam, ka psiholoģiskā reālisma un skarbuma cienītājiem filma jau devusi iemeslu paburkšķēt, ka tā visa Spektrā ir par maz, savukārt vecā neticamā Bonda ar tā specefektiem un glanci – par daudz.
Spektrs/Spectre
Trilleris. Lielbritānija, ASV. 2015.
Režisors Sems Mendess
Lomās Daniels Kreigs, Lea Seidū, Kristofs Valcs, Reifs Fainss, Monika Belluči, Endrū Skots, Bens Višovs u. c.