Deep Sensing atklāšana notiks starptautiskā simpozija Jaunais digitālās mākslas atlants (New Atlas of Digital Art) programmas ietvaros, kas ar nosaukumu Vai cilvēki joprojām nepieciešami? (Are humans still Necessary?) risinās mākslīgā intelekta mestos izaicinājumus digitālās mākslā un sabiedrības nākotnē.
Deep Sensing ir imersīva instalācija, kas vizualizē Zemes laikapstākļu un klimata datu mijiedarbību ar notikumiem mūsu Saules sistēmā.
Deep Sensing aizsākumi meklējami leģendārajā skaņu mākslas un radioastronomijas simpozijā Acoustic Space Lab (2001). Atgriežoties Irbenes radioteleskopā šodien, kad uz Zemes saskaramies ar aktuālākiem jautājumiem – tādi kā ekoloģija un klimata pārmaiņas, gigantiskā antena joprojām iedvesmo, liekot jautāt: Kādēl ar Zemi mums nepietiek? Vēsturiskā antena ir kā laikmeta liecinieks pagājušā gadsimta idejām un sapņiem par Visuma iekarošanu. Tomēr tādas antenas arī simbolizē kosmisko staru nonākšanu uz Zemes un saplūšanu šajā vienā konkrētajā punktā.
Deep Sensing vizualizācijā masīvā antena kļūst par virtuālu punktu mākoni, kas izseko kosmisko daļiņu plūsmai virzienā no Saules uz Zemi. Mākslinieki vizualizē un sonificē kosmosa un Zemes laikapstākļu un klimata datu mijiedarbības modeļus, radio imersīvu skaņas un datu ainavu.
Izstādes kuratore Marija Gracija Mateja (Maria Grazia Mattei) iepazīstinot ar Deep Sensing raksta: "Lai gan ikviens zina, ka esam iegremdēti datu pasaulē, taču liels izaicinājums ir tieši tas, kas šie dati ir, kā tos var apkopot un analizēt, lai tie kļūtu par datiem, kurus ir iespējams izmantot prognožu veikšanai. Datu pasaulē jau pastāv ceļi, kas ar dažādām metodēm mēģina tos interpretēt. Viens no tiem ir datu vizualizācija: dati kļūst par izteiksmīgu un vizuālu stāstījuma formu. Mākslinieku un radošo personību rokās dati kļūst arvien materiālāki, kas jāpielieto, lai mēs varētu apzināties fenomenu sarežģītību un aktuālās problēmas, ar kurām mēs saskaramies katru dienu. Tomēr pārāk bieži mēs apstājamies pie vizuālā līmeņa.
Rasas Šmites un Raita Šmita imersīvajā mākslas darbā analīze un pētniecība kļūst īpaši nozīmīga, jo mākslinieki, vizualizējot datus, kas nāk no kosmosa, pievieno arī skaņu. Šādā veidā mēs nonākam datu sonifikācijas jomā – pie datu attēlošanas ar skaņas palīdzību.
Deep Sensing ir pilnīgs un daudzpusīgs mākslas darbs, kurā apvienota datu vizualizācija un sonifikācija. Izmantojot sarežģītas datu interpretācijas un mākslīgā intelekta sistēmas, mākslinieki padara redzamus un dzirdamus meteoroloģiskās un klimatiskās ietekmes mijiedarbības modeļus. No procesiem, kas notiek mūsu Saules sistēmā, tiek radīts "tehniski ekoloģisks" darbs, kas lieliski atspoguļo mākslas, zinātnes un tehnoloģiju apvienojumu kā veidu, kā rast inovatīvus risinājumus svarīgām sociālām problēmām."
Kūrējot Rasas Šmites un Raita Šmita personālizstādi Deep Sensing Milānā, izstādes kuratore Marja Gracija Mateja ir uzaicinājusi arī itāļu astrofiziķi Patrīciju Karaveo (Patrizia Caraveo), Nacionālā astrofizikas institūta (INAF) galveno pētnieci, sniegt zinātnieka skatījumu uz šo mākslas darbu, kurā satiekas māksla, skaņa un astrofizika: "Tukšā telpā skaņas nevar izplatīties. Tomēr debesu objekti dzied – precīzāk, vibrē – un mēs varam pārveidot šīs vibrācijas skaņā pēc to ierakstīšanas. No teleskopiem saņemtos signālus radioastronomi var pārvērst skaņā. Sonifikācijas process ir viegli piemērojams visām cikliskām parādībām, jo periodi uzreiz tiek pārvērsti skaņas frekvencēs. Šī ideja nav jauna: planētu ritmisko kustību interpretēšana mūzikas kontekstā, iespējams, bija Pitagora nodarbošanās, un, protams, Keplers to izmantoja, kad uzrakstīja traktātu Harmonices Mundi, kurā katrai planētai piešķīra stingru ģeometrisko formu un mūzikas harmoniju. Sonifikācija ir citādāks veids, kā iedziļināties un pietuvināties debesu objektiem, un papildus zinātniskajam lietojumam tai var būt arī negaidīta mākslinieciska vērtība. Skatītājam ir iespēja iegremdēties multimediju pieredzē, kas veidota no radioteleskopa apkopotajiem datiem, savienojot debesis un Zemi jaunas harmonijas meklējumos."
Deep Sensing mākslas darba daudzpusību atklāj tā dažādās šķautnes. Darba pamatā ir pirms 20 gadiem aizsāktā sadarbība ar Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra zinātniekiem, kas arī notika skaņas kontekstā. 2001. gadā RIXC organizēja pirmo starptautisko skaņas mākslas un radioastronomijas simpoziju Irbenes Radioteleskopā. Atgriešanās Irbenes radioteleskopā mūsdienās un jauna pētījuma uzsākšana notika Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratores Ievas Astahovskas pētījuma Dekoloniālās ekoloģijas ietvaros. Tādēļ jaunais pētījums notika jau citā kontekstā, kura priekšplānā izvirzās sociāli ekoloģiskās aktualitātes. Jaunā mākslas pētījuma Deep Sensing (2022) pirmā vizualizācija tika izstādīta kopā ar leģendārā RT-32. Akustiskā telpa laboratorija (2002) video LMMC izstādē Dekoloniālās ekoloģijas Rīgas mākslas telpā 2022. gada rudenī.
Līdzās sociāli ekoloģiskiem jautājumiem un klimata izmaiņu tēmu risināšanai, māksliniekiem Šmitiem vienmēr ir bijusi svarīga arī sadarbība ar zinātniekiem. Sarunās ar Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra zinātniekiem arī šodien valda savstarpēja ieinteresētība un vēlme izprast komplicētos procesu dabā, Visumā un uz Zemes. Sadarbību starp mākslu un zinātni jēgpilnāku padara arī Irbenes radioteleskopā iegūtie dati, kas tiek izmantoti mākslas darbā. Mākslinieku Šmitu veiktā intervija ar Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra zinātnieku Vladislavu Bezrukovu jau kļuvusi par neatņemamu Deep Sensing instalācijas daļu, kas iztulkota itāļu valodā arī tiks izstādīta MEET Centra galerijā. Intervijā ar zinātnieku tiek iezīmētas nākotnes vīzijas ne tikai melno caurumu noslēpumu izzināšanā, bet arī nepieciešamība pēc sarežģītām mākslīgā intelekta sistēmām un datoru resursiem ārpuszemes civilizācijas meklējumos, kur jāapstrādā neiedomājami liels datu daudzums. Tomēr māksliniekus visvairāk ieinteresēja zinātnieka atbilde uz jautājumu par tāda starpdisciplināra pētījuma potenciālu, kurā tiku meklētas korelācijas starp Zemes laikapstākļu un klimata datiem un norisēm mūsu Saules sistēmā.
Lai radītu Deep Sensing liela mēroga vizualizāciju MEET centrā, mākslinieki izvēlējās izmantot trīs galvenās datu kopas: pirmā datu kopa reprezentē kosmisko daļiņu plūsmu virzienā no Saules uz Zemi, proti, tie ir dati, kas iegūti, veicot Saules novērojumus Irbenes radioteleskopā RT32. Otrā datu kopa ir dati no Saules ietekmes uz jonosfēru, kas arī iegūti Irbenē, bet ar citām antenām, un trešā kopa ir sensoru dati no Zemes vēju mērījumiem Ventspils rajonā.
Jaunajā vizualizācijā arī pašas milzu antenas vairs nav attēlotas kā masīvs objekts, bet gan kā nemateriāls punktu mākonis, kas rotē, atstājot savas trajektorijas pēdas, sekojot kosmiskajiem objektiem. Virtuālās antenas izseko kosmisko daļiņu plūsmu no Saules uz Zemi, kas ietekmē jonosfēras mākoņus, sasniedz Zemes atmosfēru un mijiedarbojas ar zemes vējiem.
Veidojot imaginārus datu modeļus par Saules fenomenu un Zemes laikapstākļu mijiedarbību, Deep Sensing vērš uzmanību uz potenciālajām nākotnes pētniecības jomām, atklājot iespējamās saiknes starp kosmosa novērojumiem un klimata pētījumiem. Kosmosa laikapstākļu un sauszemes vēja dati tiek sonificēti un apvienoti ar lauka ierakstiem no Irbenes radioteleskopa, papildinot vizualizētās datu plūsmas ar imersīvu skaņas ainavu.
Personālizstādē Milānā, mākslinieku jaunais mākslas darbs Deep Sensing (Immersive 2.0) ir speciāli radīts MEET Digitālās mākslas centra unikālajai Imersīvajai telpai, kas paredzēta liela mēroga digitālām instalācijām ar vienotu nepārtrauktu vizuālo attēlu uz 3 telpas sienām, ko nodrošina 15 augstākās izšķirtspējas projektori, un telpiskas skaņas aprīkojumu.
MEET centrs atrodas 2000. gadā rekonstruētā vēsturiskā ēkā Milānas centrālajā rajonā Porta Venezia. MEET Interjera dizainu veidojuši itāļu arhitekti CRA-Carlo Ratti Associati un Italo Rota, kas saņēma Bigsee interjera dizaina 2021 balvu par visveiksmīgāko mūsdienu laikmeta multifunkcionālas kultūras vietas interjeru.
Rasa Šmite un Raitis Šmits ir mākslinieki, kas dzīvo un strādā Rīgā (Latvijā) un Karlsrūē (Vācijā), Jauno mediju kultūras centra RIXC līdzdibinātāji, RIXC Mākslas un zinātnes festivāla līdzkuratori un žurnāla Acoustic Space galvenie redaktori. Kopā viņi rada vizionārus un tīklveida mākslas darbus – sākot ar novatoriskiem interneta radio eksperimentiem 90. gados, elektromagnētiskā spektra mākslinieciskiem pētījumiem un sadarbību ar radioastronomiem un beidzot ar jaunākajiem "tehno-ekoloģiskajiem" pētījumiem. Viņu projekti ir nominēti (Purvīša balva 2019, 2021, Starptautiskā publiskās mākslas balva – Eirāzijas reģions 2021), apbalvoti (Ars Electronica 1998, Falling Walls – Science Breakthrough 2021) un plaši eksponēti, tostarp Venēcijas arhitektūras biennālē, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Elektroniskās mākslas namā Bāzelē, Ars Electronica festivālā Lincā un citās vietās, izstādēs un festivālos Eiropā, ASV, Kanādā un Āzijā un tagad arī Itālijā.
Izstādi Deep Sensing Milānā līdzproducē MEET sadarbībā ar RIXC komandu, radošajiem programmētājiem un māksliniekiem Kristapu Biteru un Jurģi Peteru.
Vairāk - www.meetcenter.it/en