Žagars uzsver, ka ar katru gadu paplašinājies festivāla aptvertais reģions: "No sākuma tās bija Cēsis, tagad tā ir Vidzeme un Baltijas robežas, šogad mūsu ambīcija ir saukt to par Ziemeļvalstu reģionu."
"Cēsu mākslas festivāls ir ārkārtīgi pozitīvs piemērs un stabila tradīcija reģionālās kultūrpolitikas mērķu īstenošanai," atzīst arī kultūras ministre Dace Melbārde. "Cēsis patiešām ir veiksmes stāsts, kā panākt pilsētai jaunu laikmetīgu tēlu."
Arī šogad Cēsu festivāla fokuss saglabājies uz inovatīvo, eksperimentālo un jauno mākslā. Viens no festivāla programmas centrālajiem notikumiem kā ik gadu būs laikmetīgās mākslas izstāde. Šogad tās nosaukums Tālas noskaņas zilā vakarā sasaucas ar Raiņa un Aspazijas jubilejas gadu. Izstādē būs skatāmi 14 Ziemeļeiropas mākslinieku darbi. Izstādes kuratore - Inga Šteimane.
"Arī mūzikas sadaļas programma turpina iet pret straumi," teic tās kuratore Indra Lūkina. "Mēs gribam skatītājiem dot zīmi, ka esam festivāls, kas pozicionē mūsdienu mākslu un akadēmisko mūziku, kas nav meinstrīms." Arī mūzikas programma ieturēta Ziemeļvalstu dimensijā, piedāvājot klausītājiem dzirdēt gan Ziemeļeiropas valstu mūziķu, gan komponistu veikumu. Koncerti notiks ne tikai Vidzemes koncertzālē, bet arī Cēsu Pils klētī un tirgus puķu paviljonā.
Festivālā iekļauta arī ikgadējā kino un teātra programma. Izrādes festivālam atlasījusi teātra kritiķe Silvija Radzobe, iekļaujot programmā darbus, kas pretendē uz šī gada Spēlmaņu nakts Grand Prix. Ziemeļvalstu kino izlases veidojuši kino kritiķe Valentīna Freimane un kinorežisors un pētnieks Jānis Putniņš.
Viens no festivāla ilglaicīgiem sadarbības partneriem LMT tā laikā nodrošinās divu notikumu tiešraides - Gustava Mālera Trešās simfonijas atskaņojumu 17. jūlijā un Sinfonietta Rīga koncertu Ziemeļu bākas gaismā 25. jūlijā.
Visa festivāla programma pieejama www.cesufestivals.lv