LNNM līdz šim nācies sašaurināt savas prasības un operēt ar tām telpām, kuras ir bijušas pieejamas. "Lai kā gribētu, nevaram rādīt visus gleznu tūkstošus. Ekspozīciju telpas ir tik lielas, cik ir," portālam Diena.lv sacīja LNMM reklāmas un informācijas darba kuratore Nataļja Sujunšalijeva. Arī mākslas zinātniece Laima Slava uzskata, ka muzejs līdz šim eksistējis ļoti saspiestā veidā, tāpēc tiek liktas cerības uz rekonstrukciju. Tiesa gan mākslas zinātniece pieļāva, ka ar rekonstrukciju visas problēmas netiks atrisinātas, tādēļ vajadzētu domāt par papildus ēkām.Arī mākslinieks Kristaps Zariņš uzskata, ka LNMM galvenās ēkas rekonstrukcija, visticamāk, neatrisinās telpu jautājumu, jo būtu nepieciešams nodalīt modernās mākslas muzeju. "Normālās valstīs modernā māksla ir atsevišķi," teica K. Zariņš. Viņš arī sacīja, ka ar LNMM krājumos esošajiem mākslas darbiem būtu iespējams nodrošināt veselu muzeju. L. Slava skaidroja, ka liela netaisnība ir pēckara mākslas ekspozīcijas neesamība, kā dēļ veselas paaudzes izaug, neuzzinot par 20. gadsimta otrās puses mākslu. Lai gan LNMM ik pa laikam rīko tematiskas izstādes, tomēr tās pietiekami neaizstāj pastāvīgu ekspozīciju.
"Maija Tabaka, Boriss Bērziņš, Edgars Iltners un galu galā arī es esam radījuši darbus, bet mēs neesam. Tam nav vietas," portālam Diena.lv sacīja māksliniece Džemma Skulme. Viņa arī norādīja, ka Latvijai ir neparasti daudz mākslas darbu un, lai gan ik pa laikam notiekot izstādes, nepieciešams to darīt vēl biežāk.
LNMM pārstāve N. Sujunšalijeva skaidroja, ka muzeja nākotnes plāni ir lieli un grandiozi, tomēr lai spriestu par pastāvīgās ekspozīcijas paplašināšanu, vispirms nepieciešams iepazīties ar galvenās ēkas telpu piedāvājumu un iespējām.
Jāatgādina, ka augustā durvis vērs arī Ārzemju mākslas muzeja jaunā mājvieta Rīgas Biržā, Doma laukumā 6. Tajā tiks piedāvātas trīs apjomīgas Rietumeiropas un Austrumu mākslas pamatekspozīcijas, īpaši repezentējot glezniecības un dekoratīvi lietišķās mākslas kolekcijas.