Tiesa, telpas nav tik plašas, lai parādītu visu, kas glabājas krājumā.
Kurā brīdī tērps kļūst par šedevru? "Parādīšanās dienā tērps par vēsturi kļūst reti kad! Tā turpmāko dzīvi nosaka nēsātājs, tērpa autors, modes tendences, tehniskais izpildījums. Tieši attiecībā uz senākiem tērpiem jāuzsver meistarība, jo izšuvumi ar pērlītēm, mežģīnēm ir kā mākslas darbi," A. Grīnvalde izceļ detaļas. XIX gs. tērpi tika šūti vienā eksemplārā, jo tos pēc mēriem darināja konkrētai valkātājai. Tērpus tiražēt sāka vēlāk – XX gs. –, un tad jau uzmanības centrā nokļuva dizainera idejas, darbs un personība, kas piešķir tērpiem īpašu auru.
"Izstādē eksponēti tērpi no franču galma līdz Aleksandra Makvīna kleitai. Senākais ir XVIII gs. otrās puses franču galma tērps robe à la française. Iespaidīgo svārku formu, kas bija raksturīga šādiem ceremoniāliem, galmā valkājamiem tērpiem, veidoja ar īpašas konstrukcijas panjē palīdzību. Panjē paplatināja tērpu uz sāniem, reizēm sasniedzot patiesi pamatīgus izmērus. Tērps šūts no brokāta auduma, kas caurausts ar zelta un sudraba diegiem un rotāts ar metalizētām mežģīnēm," stāsta A. Grīnvalde.
Plašā ekspozīcija veidotā tā, lai skatītāji novērtētu trīs svarīgus modes aspektus. "Pirmais ir amatnieku meistarība, tehniskās iemaņas. Senākie izstādē apskatāmie tērpi ir spilgta liecība sava laika audēju, šuvēju, izšuvēju, mežģīņu darinātāju prasmēm, kas uzkrātas paaudzēs un apgūtas praktiskā darbā pie pieredzējušiem meistariem. Roku darbs, pacietība un bezgalīgās stundas, šos tērpus darinot, atgādina – tos varēja atļauties tikai ļoti turīgi cilvēki. Otrs aspekts ir dizaineru radošā doma, ideja, kas izpaužas apģērbā. Trešais – biznesa tēma, jo ikviens modes nams ir bizness. Tas ir viens no dzinējiem, kas darbina šo nozari," saka A. Grīnvalde. Modes dizaineru vārdi, ko viņa nosauc, ir gan pazīstami Eiropas kuturjē, gan ne tik zināmi Amerikas dizaineri.
Bet vai kādu no tērpiem pati modes pētniece gribētu šodien uzvilkt? "Augstās modes tērpi ir miniatūri! Mēs uz tērpiem skatāmies kā uz mākslas objektiem, doma tos uzvilkt nemaz nenāk prātā. Tos lolojam un saudzējam, ņemam ar baltiem cimdiem. Domās jau kaut ko piemērām, bet ar zināmu distanci apbrīnojam."