Darboties ar ātri pagatavojamajām nūdelēm māksliniece sāka pagājušā gada oktobrī, toreiz vēl neapjaušot, kā attīstīsies šī aizraušanās ar roltonu. Roltons ir, iespējams, šodienas populārākais dzīvesstils - ātrās nūdeles, kas ātri, lēti, bez liekas piepūles uzbriest līdz pilnībai - pilns komplekts izsalkuma remdēšanai. Šāda maltīte ir šķietami uzrunājoša, tomēr roltona ietekme uz gremošanas sistēmu nemaz nav "ātra un bez piepūles". Šāds ritms ietver sevī ilgtermiņa mokas, remdēta tiek tikai smadzeņu darbība.
Izstādē Rolis roltons tiek pasniegts ar estētiskuma piesātinātām garšvielām, atklājot ne tikai roltona funkcionālās, bet arī estētiskās un grafiskās īpašības, kas ilustrētas trīsdimensiju objektos līdzās izstādē aplūkojamo attēlu sērijai.
Pati autore par savu aizraušanos ar ātri pagatavojamajām nūdelēm un estētiskā meklējumiem neparastajā materiālā izsakās šādi: "Pārsteidzoši, kā dažādi roltona veidi atšķiras to īpašībās un veidā, kā tie formējās. Sākot šo aizraušanos, bieži vien bez iepriekšēja nolūka uzzināju dažādus stāstus par roltoniem un cilvēku pieredzi ar tiem. Tomēr atmiņā spēcīgi iespiedusies jau izsenis piedzīvotā neizpratne un skumjas par to, kādēļ cilvēki pirms roltona gatavošanas tik brutāli to sadragā sīkās daļiņās?
Paradoksāli, ka šī neizpratne rezultējusies tajā, ka pati tos šķaidu. Šajā procesā, cenšoties atšķetināt roltona rakstu, veidojas apbrīnojamas formas. Ir aptuveni pieci dažādi veidi, kādos roltonu iespējams sadalīt. Rodas piecas komponentes, no kā būvēt Roli. Nemaz neieslīgstot detaļās par atšķirībām, kas saskatāmas starp dažādiem ražotājiem, pat produkcijām.
Līdztekus spriedumiem par materiāla funkcionalitāti radās atziņas, ka varbūt ar darbiem arī ir tā, kā ar roltoniem - tikai jāuzvāra ūdens un jāaplej - roltons pats visu izdara." Nepamet sajūta, ka Rolis ir kāds mītisks radījums, transfromējies šajā realitāte, izvēloties mākslinieci par starpnieci.
Viens no aspektiem, ko autore apskata, ir variācijas ar mediju un materiālu iekļaujošajām robežām, estētiskā meklējumi materiālos, materiālu un tehnoloģiju kombinācijās, kas, iespējams, sākotnēji nešķiet savienojamas nedz ar estētiku, nedz savstarpēji.
Izstādē, izmantojot sabiedrības uztverē skaistajam nepiemērotus simbolus, pamatā risināts jautājums par skaistā redzējumu. Estētiskā meklējumi idejās, objektos un materiālos, kas ne vienmēr pirmajā brīdī šķistu pievilcīgi, ko varētu nodēvēt pat par groteskiem. Atrast estētisko aspektu tur, kur neviens to negaida.
Lidija Zaneripa ir jauna māksliniece, kura šobrīd studē Latvijas Mākslas akadēmijas maģistratūrā Vizuālās komunikācijas nodaļā, aktīvi piedalās jauno mākslinieku grupu izstādēs Latvijā, Francijā, Portugālē un citur.
Izstāde apskatāma līdz 22.augustam. Tās darba laiks: no trešdienas līdz sestdienai plkst. 12-18.