Kad mākslinieki intervijās stāsta par darbu radīšanas procesu, vienmēr tiek pieminēts arī fons – telpa, gaisma, mūzika, skaņas un citi apstākļi, kas pavada un iespaido darba tapšanu. Mākslinieks Kristians Brekte saka, ka klusumā nemaz nevarot pastrādāt. Ar mūziku viņš rada savu atmosfēru, kas noteikti arī ietekmē darbu. "Klausos kaut ko mierīgu, bet, ja vajag enerģisku triepienu, tas ir kaut kas skaļāks," K. Brekte skaidro. Viņa kūrētais jaunais, starpdisciplinārais projekts – izstāžu cikls Skaņai vajag mākslu, kas līdz pat 10. septembrim notiks Mākslai vajag telpu (MVT) Vasaras mājā Rīgā, veltīts mūzikas un mākslas sinerģijai. Tas konceptuāli atšķirsies no līdz šim MVT Vasaras mājā realizētajiem projektiem. Projekts tiks aizsākts šodien, 19. jūnijā, ar grupas Instrumenti muzikālu interpretāciju par Džemmas Skulmes gleznu Putnubiedēklis. Ciklā ļoti liela loma būs latviešu mūziķiem un komponistiem, kuri transformēs mākslas darbu vizuālo valodu fiziski netveramā formā.
"Mūziķi no Zuzānu ģimenes mākslas kolekcijas izvēlējās kādu darbu, kas viņus visvairāk uzrunāja, un tad par to radīja skaņdarbu. Veda uz studiju, skatījās, iedvesmojās," vienkāršoti mēģina skaidrot Kristians Brekte, kurš ir projekta Skaņai vajag mākslu mākslinieciskais vadītājs. "Kādas vibrācijas sajuta nākam no darba, tās lika savā skaņdarbā."
Bet sekoja vēl arī turpinājums. K. Brekte izvēlējās kādu no jaunajiem māksliniekiem, kurš kopā ar mūziķiem domāja par šīs inspirācijas tālāku eksponēšanu. Piemēram, grupas Mumiy Troll mūziķis Iļja Lagutenko radīja muzikālo interpretāciju par Bruno Vasiļevska darbu Klusā daba – saules stars. Mūziķa vīzija bija par padomju laika magnetofonu, kura kasetē lentes metas cilpās... Telpas scenogrāfiju Krišjānis Elviks veidoja kā atsauci uz Bruno Vasiļevska bildi.
Izstādē piedalīsies arī Imants Kalniņš ar kompozīciju par Māra Ārgaļa darbu Bez nosaukuma apvienības GolfClayderman scenogrāfijā, Intars Busulis ar muzikālo interpretāciju par Dainas Riņķes darbu Mūsu māja Madaras Kvēpas scenogrāfijā, Vestards Šimkus ar kompozīciju par Māra Ārgaļa darbu Mūzika Jāņa Šneidera scenogrāfijā un grupa Prāta vētra ar savu interpretāciju par Rūdolfa Piņņa darbu Dārgakmeņi Jāņa Kraukļa redzējumā. "Bildei, darbam nav obligāti jābūt telpā. Tas var būt 3D attēls, kāds fragments," piebilst K. Brekte, jo jaunie mākslinieki no Mākslas akadēmijas scenogrāfu, gleznotāju un vizuālās komunikācijas nodaļas uzburs telpas noskaņu. Šī mijiedarbība starp mūziķiem un māksliniekiem iezīmē ne vien mūzikas nesaraujamās saites ar vizuālo mākslu, bet arī to spēju līdzpastāvēt un papildināt vienai otru, parāda arī dažādās attiecības kontekstā, kas veidojas starp skatītāju un mākslas darbu.