Alvja Hermaņa iestudējuma pirmizrāde notika 2014. gadā Briseles opernamā La Monnaie, un tas tapa sadarbībā ar Boloņas Pilsētas teātri. LNOB iestudējumā izmantotas oriģinālās dekorācijas, rekvizīti un kostīmi, kas radīti La Monnaie operas darbnīcās. Iestudējuma komandā ir videomāksliniece Ineta Sipunova, horeogrāfe Alla Sigalova, kostīmu māksliniece Anna Votkinsa un gaismu mākslinieks Gļebs Fiļštinskis. Jenūfu LNOB iestudē muzikālais vadītājs un diriģents Ozoliņš un režisora asistente Marielle Kāna. Titullomā – Inna Kločko un Dana Bramane. Pārējās lomas atveido Helēna Zubanoviča, Eliška Veisova, Andris Ludvigs, Raimonds Bramanis, Artjoms Safronovs (pat divās lomās!), Jūlija Vasiļjeva, Inga Šļubovska un citi opermākslinieki. Piedalās arī LNOB koris. Ļoti būtiska loma ir horeogrāfijai, to izdejo sešpadsmit Latvijas Nacionālā baleta mākslinieces un Rīgas Baleta skolas audzēknes. Operu Jenūfa šosezon izrādīs tikai piecas reizes – 23., 26. un 28. februārī, 5. un 7.maijā.
"Kad pēc konkursa tiku apstiprināts amatā, pirmais, kam zvanīju, bija Alvis Hermanis. Satikāmies un spriedām, kādas būtu viņa iespējas kaut ko iestudēt Operā, bet Alvis nevarēja to apsolīt, jo viņam bija daudz darba, gatavojoties tobrīd solītajai atjaunotās Jaunā Rīgas teātra ēkas atklāšanai. Tad radās ideja no Briseles teātra La Monnaie nopirkt vienu no veiksmīgākajiem Alvja Hermaņa operiestudējumiem," stāsta LNOB valdes priekšsēdētājs Egils Siliņš. Viņš priecājas, ka Operas repertuārā atgriežas šī sarežģītā mūzika – izaicinājums gan solistiem, gan orķestrim, kuri diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā ir iedziļinājušies Janāčeka sākotnējās, neromantizētās mūzikas versijas sarežģītajos ritmos un izteiksmībā, kuras pamatā ir čehu valodas intonācija.
"Jenūfas mūzika sacerēta laikā, kad visā Eiropā uzplauka jūgendstils. Tāpat kā jūgendstilā, te ir ķīmija starp etnogrāfiju, arhaiku un modernismu. Iedvesmas avots šim iestudējumam bija Djagiļeva Krievu sezonas Parīzē, kas arī uzspridzināja estētiku. Mūsu iestudējums LNOB nav copy – paste. Vizuāli iestudējums izskatās tāpat, bet tam ir pilnīgi cita dvēsele, cita enerģija. Šī izrāde ļoti piestāv Rīgai, jo Rīga ir jūgendstila pilsēta," atzīst Alvis Hermanis, atceroties, ka savulaik tieši LNOB veidojis savu pirmo operiestudējumu – Jāņa Mediņa Uguns un nakts. "Janāčeka mūzika ir ļoti skaista. Paldies Baltajam namam par to, ka tajā iepūta dzīvību Jenūfas iestudējumā, kuram ir diezgan raiba pagātne. Briselē tapušais iestudējums bija kopražojums ar Maskavas Lielo teātri. Bija paredzēts, ka sekos pārlikums Maskavā, taču līdz ar Krimas okupēšanu 2014. gadā paziņoju, ka uz Krieviju nebraukšu, un darbus Maskavā pārtrauca. Paveicās, jo toreiz izrādi nopirka Itālijā, pēc tam arī Polijā."
Režisors atklāja, ka, veidojot iestudējumu Briselē, sākotnēji domāts uzaicināt ekstravaganto mākslinieku Džonu Galjāno, bet, aizbraucot uz Morāviju un ieraugot morāviešu tautas kostīmus, sapratis ka ir vajadzīgs kārtīgs angļu kostīmu meistars, kāda ir Anna Votkinsa. "Uz skatuves tie tiešām ir morāviešu tautas tērpi, tur nekas nav izdomāts," uzsver Alvis Hermanis, piebilstot, ka šis ir arī retais gadījums, kad operai ir gudrs librets, Ibsena līmeņa dramaturģija. Viņš vēlējies Jenūfas iestudējumā uzrunāt Rietumeiropas abas radikāli pretējās operpublikas nometnes – gan konservatīvos skatītājus, gan supermoderno publiku. Pirmie novērtēs izrādes 1. un 3. cēlienu, kas norisinās krāšņi etnogrāfiskā vidē, pārējie – 2. cēliena drāmu drūmā, noslēgtā telpā (zemnieku mājokļa istabā).