Titullomu izpildīs Dienvidāfrikas dramatiskais soprāns Elza van den Hēvere. Izrāde sniegs ne tikai estētisku baudījumu, bet arī dziļu emocionālu pārdzīvojumu. Šis ir slavenā vācu režisora Klausa Gūta pirmais darbs Metropoles operā. Viņa pieeja Riharda Štrausa šedevram, kura pamatā ir Oskara Vailda drāma, sakņojas traumās un seksuālajā vardarbībā, ko Salome piedzīvojusi kopš bērnības.
Šo biblisko stāstu, kas izgaismo cilvēka dabas vistumšākos nostūrus, režisors ir pārvērtis par psiholoģisku trilleri, kuru daļēji ir iedvesmojusi režisora Stenlija Kubrika erotiskā drāma Acis plaši aizvērtas.
Uz skatuves līdzās galvenās lomas atveidotājai (soprāns Elza van den Hēvere; centrā) ir redzamas vēl sešas dažāda vecuma Salomes – viņas jaunākās versijas. Foto – Evans Cimermens
"Izrāde stāsta par meiteni, kura aug brutālā, melu pilnā pasaulē. Pēkšņi viņa saprot, ka kaut kas nav kārtībā, un meklē veidu, kā atbrīvoties. Lai to panāktu, viņai ir jāiznīcina pasaule, kurā viņa dzīvo," skaidro režisors. Uz skatuves līdzās galvenās lomas atveidotājai ir redzamas vēl sešas dažāda vecuma Salomes – viņas jaunākās versijas.
Šo meiteņu klātbūtne ļauj saprast, ka Salome ir audzināta kā marionete, kas ir bijusi pakļauta sava patēva Hēroda kaprīzēm. "Ir daudz pazīmju, kas liecina, ka Hērods viņu ir seksuāli izmantojis. Kad Hērods saka Salomei: "Dejo man!", mēs jūtam, ka viņš viņai to ir teicis daudzas reizes jau agrāk," piebilst Klauss Gūts.
Hērodu dzied vācu tenors Gerhards Zīgels, Salomes māti Hērodiju – amerikāņu mecosoprāns Mišela Dejanga.
Salome (soprāns Elza van den Hēvere) un Johanāns (baritons Pēters Matei) operas Salome jauniestudējumā Ņujorkā. Foto – Evans Cimermens
Pravieša Johanāna tēlā iejūtas izcilais zviedru baritons Pēters Matei. Šajā iestudējumā ir īpaši svarīgi, lai Johanānam un Salomei būtu pārliecinoša savstarpējā saikne, jo viņu attiecības kļūst par atslēgu viņas bēgšanai. Kad varone nokāpj pagrabā, kurā pravietis tiek turēts gūstā, viņa attopas pavisam citā pasaulē. Augšā – Hēroda galmā – viss ir melns, savukārt lejā – tur, kur ir ieslodzīts Johanāns, – viss ir balts un Johanāns ir gandrīz kails. "Viņš ir tikai āda, mati un smarža," Johanānu raksturo Klauss Gūts. "Pirmo reizi dzīvē Salome piedzīvo kaut ko tik ārkārtīgi juteklisku. Viņa atklāj, ka kāds var viņu pievilkt ļoti fiziskā veidā un var viņu noraidīt ļoti fiziskā veidā. Mēs redzam viņas milzīgo, dedzīgo vēlmi izpētīt šīs attiecības, jo tas ir viņas pirmais kontakts ar kaut ko reālu," uzsver režisors.
Septiņu plīvuru deja ir iestudēta kā Salomes publiskā konfrontācija ar Hērodu, un septiņi plīvuri ir septiņas Salomes dažādos pieaugšanas posmos. Šī deja iedrošina Salomi un dod viņai lielu spēku – Hērods apzinās, ka situācija iziet ārpus viņa kontroles. Tagad Salomei ir jāsāk jauns ceļš un jāizveido sava morālā sistēma.
"Opera Salome runā simbolos, izmantojot ekstrēmus piemērus, lai attēlotu to, kas notiek reālajā dzīvē ar katru cilvēku. Šajā kontekstā nogalināšana nozīmē atbrīvošanos no idejas vai ierobežojuma. Salome ir stāsts par savu vērtību meklējumiem, tas ir aicinājums būt radikālam, atklājot sevi. Tas ir iespējams tikai tad, ja tu komunicē ar saviem sapņiem, bailēm un to, kas slēpjas aiz racionālas struktūras," ir pārliecināts režisors.
Ierakstā Salomes iestudējumu kinoteātrī Forum Cinemas varēs noskatīties 21. maijā plkst. 18.30.
Informācija: metopera.org, forumcinemas.lv