"Orfeja mīts ir visbiežāk izmantotais stāsts muzikālā teātra vēsturē," uzsver projekta iniciators bijušais Anglijas Nacionālās operas mākslinieciskais vadītājs amerikāņu režisors Daniels Krāmers. "Tas ir mīts par mūzikas dzimšanu, ko veicinājusi mīlestība, zaudējumi, atkalapvienošanās, cerība, bailes un pārvērtības. Tās ir galvenās tēmas, kuras sadzirdam klasiskajā mūzikā līdz pat šodienai," viņš piebilst. Dažādos vēstures posmos atkarībā no sabiedrības noskaņojuma un vajadzībām ir mainījusies mīta interpretācija.
Anglijas Nacionālā opera piedāvā savu skatījumu uz Orfeja mītu. Kristofa Vilibalda Gluka meistardarbu Orfejs un Eiridike iestudējis diriģents Harijs Bikets un horeogrāfs un režisors Veins Makgregors, titullomas atveido mecosoprāns Elisa Kūta un soprāns Sāra Tainena. Šo operu varēs dzirdēt līdz 19. novembrim. Žaka Ofenbaha satīrisko opereti Orfejs pazemē iestudējušas diriģentes Šona Edvardsa un Valentīna Peledži un režisore Emma Raisa. Galvenajās lomās – tenors Eds Laions un soprāns Mērija Bevana. Izrāde būs repertuārā līdz 28. novembrim.
Cikla pērle, kuru mūzikas cienītāji ir gaidījuši ar aizturētu elpu, ir mūsdienu britu klasiķa Herisona Bērtvisla Orfeja maska. Šā muzikāli un dramatiski monumentālā darba pasaules pirmizrāde Anglijas Nacionālajā operā notika 1986. gadā, un savas sarežģītības un izpildījuma dārdzības dēļ kopš tā laika uz teātra skatuves tas vairs nekur nekad nav ticis uzvests.
Leģendas statusu iemantojusī Orfeja maska tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām XX gadsimta britu operām, kurai nav analoga mūzikas vēsturē. Komponista 85 gadu jubilejai veltīto jauniestudējumu veidojis Anglijas Nacionālās operas muzikālais vadītājs maestro Mārtins Brabinss un režisors Daniels Krāmers.
Šī ir opera rituāls, opera mistērija ar nelineāru, piesātinātu sižeta struktūru (libreta autors – Pīters Zinovjefs). Darbu veido 126 epizodes, kuras sagrupētas pa trim. Stāstījums attīstās uzreiz vairākos slāņos un virzienos, galvenie varoņi parādās trijos veidolos vienlaikus. Milzīgā orķestra sastāva skanējumu (bedrē ir divi diriģenti – Mārtins Brabinss un Džeimss Henšovs) papildina elektroniskā mūzika. Vislielāko vokālo slodzi godam iznes angļu tenors Pīters Hors Orfeja lomā. Izrāde ir spilgta, eklektiska un kičīgi karnevāliska, un tas nebūt neatvieglo sarežģītā, episkā šedevra uztveri. Iestudējumā piedalās klauni, akrobāti un aktieri. Vizuālo toni nosaka modes mākslinieka Daniela Lismora tērpi.
Orfeja masku Londonā varēs noskatīties vēl tikai 7. un 13. novembrī. Var droši apgalvot, ka tuvākajā laikā nekur citur šī opera netiks iestudēta.
Ciklu noslēgs mūsdienu amerikāņu dižgara Filipa Glāsa Orfejs, kas skanēs no 15. līdz 29. novembrim. Libretu rakstījis pats komponists, par pamatu izmantojot Žana Kokto sirreālistisko fantāzijas filmu Orfejs (1950). Izrādi iestudē diriģents Džefrijs Patersons un režisore un videomāksliniece Netja Džonsa. Uzvedumā tiks izmantoti Kokto filmas fragmenti.
Informācija: eno.org