Brendona Džovanoviča repertuārs ir apbrīnojami plašs – itāļu, franču, vācu, čehu un krievu opermūzika. "Līdz šim esmu dziedājis Loengrīnu, kurš ir Parsifāla dēls. Tagad ir pienācis laiks nomainīt paaudzi un nospēlēt tēvu," pirms debijas Parsifāla partijā Berlīnē teica Brendons Džovanovičs. Viņa Parsifāls ir vīrišķīgs un aizkustinošs, spēcīgs un ievainojams. Šajā sarežģītajā lomā Brendons Džovanovičs piedāvā izteiksmīgu, niansētu, dziļu un muzikāli plūstošu lomas interpretāciju, nevienu brīdi viņš neforsē balsi un nekliedz. Nav šaubu, ka turpmākajos gados Vāgnera repertuārā dziedātājs būs pieprasīts arvien vairāk.
Parsifālu Berlīnes Vācu operā ir iestudējis Filips Štelcls, pirmizrāde notika 2012. gada oktobrī. Filips Štelcls ir vācu kino, reklāmas un mūzikas videoklipu režisors (klientu vidū – Madonna, Miks Džegers, Lučāno Pavaroti, Rammstein, Die Ärzte, Die toten Hosen u. c.), kurš izpaužas operā kopš 2005. gada. Pirms trim gadu desmitiem viņš sāka karjeru teātrī kā scenogrāfs un kostīmu mākslinieks. Filipam Štelclam ir izkopta vizuālā valoda, to var raksturot kā ironiski atsvešinātu un paradoksu pilnu.
Viņa Parsifāls ir ceļojums laikā, brīžiem izrāde atgādina gan komiksu, gan datorspēli, kurā tiek rekonstruētas Bībeles ainas, seno cīņu un varas saglabāšanas rituāli. Uzvedumā tiek pētītas agresijas saknes un fanātisms, kas tiek kultivēts hermētiskā reliģiskā kopienā, pasaules redzējums, kas nepieņem apgaismības laikmeta idejas, ticība dīvainiem brīnumiem, vardarbīga attieksme pret autsaideriem un citādi domājošajiem.
Uvertīras laikā publika vēro krustā sistā Jēzus Kristus ciešanas, tas ir Parsifāla un tā svēto relikviju leģendas sākums – mēs redzam gan šķēpu, gan Svēto grālu. Izrādes darbība risinās Golgātā, taču kalnu ainava ir uzkrītoši mākslīga, teatrāla un butaforiska. Skatītāji var nodomāt: tas nevar būt pa īstam! Viss, kas notiek, ir kāda dīvaina lomu spēle! Arī skatuves apgaismojums ir mākslīgs, daudzkrāsains un spilgts – virs Golgātas spīd neona gaismas. Izrādes ainas atgādina biblisku kiču – skulpturālas kompozīcijas, kuras reliģiskos svētkos tiek izvietotas veikalu skatlogos, baznīcās, laukumos, parkos un citviet pilsētvidē.
Parsifāls Berlīnē ir jādzird ne tikai tenora Brendona Džovanoviča dēļ. Vērienīgo Gurnemanca partiju dzied lieliskais austriešu bass Ginters Groisbeks, kurš sajūsmina ar spēju pakļaut vokālo un dramatisko meistarību pašam galvenajam – būt par ekspresīvu stāstnieku Vāgnera eposā. Kundri lomu amerikāņu diriģenta Džona Fjores vadītajā izrādē 14. aprīlī dziedāja vācu soprāns Heike Veselsa.
Parsifāls Berlīnes Vācu operā skanēs Lielajā piektdienā, 19. aprīlī, un Pirmajās Lieldienās, 21. aprīlī. Šajās izrādēs Kundri lomu atveidos krievu dramatiskais soprāns Jeļena Pankratova, kura pēdējos gados ar lieliem panākumiem dzied Baireitas festivālā. Pie pults stāsies Berlīnes Vācu operas muzikālais līderis skotu maestro Donalds Raniklss.
Informācija: www.deutscheoperberlin.de