No 4. līdz 6. augustam norisināsies tradicionālais Valmieras vasaras teātra festivāls, kas šogad ir veltīts ģimenēm, it īpaši bērnu un jauniešu auditorijai, un runās par tēmu Pieņemšana. Tajā ir gaidāmas vairākas pirmizrādes, ko piedāvās Endīne Bērziņa, Kristīne Brīniņa, Matīss Budovskis, Edgars Kaufelds, Dmitrijs Petrenko, Liena Šmukste un citi. Pirms gaidāmā notikuma aicinājām viņus atbildēt uz jautājumu, ko viņiem nozīmē pieņemšana no sava vai savas izrādes skatpunkta, un nedaudz pastāstīt par savu iestudējumu.
Vai saule ir aplis?
"Pieņemšana ir cilvēcība," sarunā ar KDi saka režisore Liena Šmukste, kura veido figurāli figūrīgu izrādi Figūras pašiem jaunākajiem skatītājiem. Pagājušajā gadā viņa ir piedalījusies Bērnu un jauniešu teātra institūtā par dažāda vecuma auditorijām un specifiku, un Valmieras vasaras teātra festivāla bērnu un jauniešu programmas vadītājs Jānis Znotiņš viņai ir piedāvājis radīt izrādi bērniem vecumā no diviem līdz pieciem gadiem. "Gribas, lai ģimenei būtu iespēja pavadīt laiku kopā, bet divgadnieki vai nedaudz vecāki bērni ne vienmēr ir gaidīti izrādēs, koncertos un tamlīdzīgos pasākumos, ja tie nav domāti tieši viņiem, jo viņiem nepateiksi: tagad neraudi, tāpēc ka onkulis spēlē klavieres!" norāda režisore, kura ir ņēmusi vērā Bērnu un jauniešu teātra institūtā iegūtās zināšanas par jaunākajiem skatītājiem un sava bērna pieredzi un sākusi domāt par topošo iestudējumu.
"Tas ir pamatlietu mācīšanās laiks, krāsas un figūras," piebilst Liena Šmukste, kura ir likusi akcentu uz otrajām. Vai saule ir aplis? Vai egle ir trīsstūris? Vai māja ir kvadrāts? Vai varbūt viss ir pavisam otrādi? Izrāde Figūras norisināsies Valmiermuižas parkā ar senu vēsturi un tikpat seniem kokiem. "Šajā koku biezoknī mēs aicināsim jaunākos skatītājus iesaistīties savas pasaules būvēšanā," atklāj režisore, kuras izrādes komandā darbojas aktieri Sandija Dovgāne, Artis Jančevskis un komponists Mikus Fišfelds, kurš komponē dziesmas. "Viss top divās nedēļas, jo mēs turamies pie Jāņa Znotiņa uzstādījuma, ka visam ir jārodas uz vietas Valmierā," stāsta Liena Šmukste un salīdzina šo darba procesu ar dalību vasaras nometnē, kad visas sadzīviskās lietas ir noliktas malā un mēģinājumi notiek no rīta līdz vakaram, lai radītu izrādi.
Lai kļūtu vieglāk
"Tu pieņem citu cilvēku īpašības vai tamlīdzīgas izpausmes, kuras tev šķiet nesaprotamas un kaitinošas, un caur šo procesu tev kļūst vieglāk," par pieņemšanas tēmu saka režisore Endīne Bērziņa, kura veido apjukuma pilnu koncertizrādi jauniešiem Es arī te, kas man ir jādara. Tā mēģinās atrast atbildes uz jautājumu, kā dzīvot vieglāk vecuma grupā "13+". "Mana pieredze muzikālajā apvienībā Trīsas liecina, ka ar mūzikas palīdzību kļūst vieglāk brīžos, kad apkārt un tevī pašā ir trauksme," atzīst režisore, kuras izrāde vēstīs par pieciem jauniešiem, kas izveido muzikālu apvienību. Klāt ir viņu pirmais koncerts, kas draud nenotikt. Kādam sākas panikas lēkme, kādam gribas uzpīpēt, iedzert vai velns vien zin ko, kāds satraukumā nevar beigt sist bungas, kādam nav naudas, bet gribas ēst.
Kā var atbalstīt citus, kad pašam visvairāk nepieciešams atbalsts? "Mēs vēlamies runāt par jauniešu mentālās veselības problēmām un viņu ierasto vidi un ideālajā gadījumā piedāvāt jauniešiem rīcības rīkus, ko viņi varētu paņemt līdzi no šīs izrādes un izmantot savā ikdienas dzīvē, – kopā būšanu, uzticēšanos vai vienkārši izlādēšanos uz instrumenta," uzskaita Endīne Bērziņa, kura šajā iestudējumā ir ne tikai režisore, bet arī viena no pieciem muzikālās apvienības dalībniekiem. Viņa spēlēs taustiņinstrumentus. Stāsts par gatavošanos koncertam un pašu koncertu tiks izspēlēts Valmieras 2. vidusskolas aktu zālē. "Mēs izvēlējāmies šo vietu, jo vēlējāmies ielikt jauniešus viņu dabiskajā vidē – ne tikai tēlus, bet arī skatītājus –, lai izrādes norises vieta viņiem neliktos sveša un tāla un būtu vieglāk asociēties ar šo vietu un ieraudzīt savu situāciju no malas," atklāj režisore.
Briesmīgi priecīgi
"Pieņemt citādo, mūsu izrādes kontekstā par bulingu – neapsmiet citu par to, ka viņam ir kaut kas šķietami sliktāks vai nevērtīgāks," saka Matīss Budovskis, kurš veido brīvlaika izrādi par skolas dzīvi Briesmīgi priecīgas lietas. "Es pats skolas laikā piederēju pie kompānijas, kurā bijām vienojušies, ka apcelt vienam otru nedrīkst, un kopumā Madonas Valsts ģimnāzijā vide bija ļoti draudzīga un iekļaujoša, bet zinu, ka citās skolās bērnu grupas dalījās divās daļās. Tajos, kurus apceļ, un tajos, kuri apceļ," atminas režisors un piebilst, ka Latvija ir viena no tām Eiropas valstīm, kurā bulinga līmenis skolā ir viens no augstākajiem, un par to ir jārunā, lai mainītu situāciju. Uz šo izrādi tiek aicināti skatītāji jau no sešu gadu vecuma, kad notiek pirmā saskaršanās ar statusa noteikšanu.
"Mēs veidojam izrādi par draugiem, kuru vidū parādās apcēlējs. Caur objektu teātri mēs rādām, kā iestudējuma varoņi vada šo "būtni", kas viņus apceļ, un draugi kļūst ļaunāki viens pret otru. Viņiem ir jāiemācās pateikt "nē" šim svešķermenim, tādējādi apstādinot arī pašiem sevi, lai nepavilktos uz nepatīkamām lietām," norāda Matīss Budovskis, kura izrādē ļaunums visu laiku transformēsies un parādīsies jaunā veidolā. Iespējams, nekāda bubuļa nav, iespējams, tie ir viņi paši. Tas viss atklāsies Valmieras 5. vidusskolas sporta laukumā ar pievilkšanās stieņiem, kas savā ziņā ir spēka simbols. "Tieši šeit notiks visas briesmīgi priecīgās lietas," akcentē režisors un piebilst, ka, par spīti tēmas nopietnībai, izrāde būs radoša un jautra ampelēšanās.
Trīsmetrīgas skolotājas
"Pieņemšanu es uztveru līdzīgi kā sapratni vienam pret otru. Gadu laikā esmu nonācis pie atziņas, ka mēs varam kaut ko nesaprast, bet pieņemt to, ka mēs kaut ko nesaprotam. Šajā izrādē mēs un arī bērni mēģināsim saprast skolotājas," saka režisors Edgars Kaufelds, kurš veido savdabīgu mācību stundu svaigā gaisā Skolotājas. Tas ir stāsts par sporta skolotāju Artu Vidēju un vācu valodas skolotāju Inesi Strazdiņu ar ļoti bagātīgu un ilgu pieredzi savā darbā. Īpaši Valmieras vasaras teātra festivālam Kristaps Kramiņš ir radījis divas kolorītas trīsmetrīgas lelles. Tik lielas, lai katrs skatītājs neatkarīgi no vecuma uz brīdi varētu sajusties kā skolēns (izrādes auditorija tiek definēta kā "6+", bērni, kas jau saskārušies ar skolotājiem un kolektīvu darbošanos, kā arī viņu vecāki).
"Abas sievietes ir pieklājīgā vecumā. Viņām būtu jāiet pensijā, bet skolotāju trūkuma dēļ viņas palūdz pastrādāt vēl kādu gadiņu, un tā paša iemesla dēļ viņām ir jāmāca papildu priekšmeti, kurus viņas iepriekš nav mācījušas," ieskicē režisors, kura izrāde norisināsies skolas teritorijā starp Valmieras sākumskolu un Valmieras Valsts ģimnāziju. Tā būs nodarbība svaigā gaisā ar sportošanu, dziedāšanu, dabaszinībām un atjautības uzdevumiem. "Tā būs interaktīva saspēle ar skatītājiem, bet izrādes centrā būs strīdiņš starp abām skolotājām, kas beigās atrisināsies uz sirsnīgas nots," piebilst Edgars Kaufelds. Jāatzīmē, ka šī ir Valmieras vasaras teātra festivāla pirmā sadarbība ar Latvijas Leļļu teātri.
Dzīve vienā ritmā
"Pieņemšana ir stāsts par daudzveidību, dažādību un spēju būt atvērtiem, ieraudzīt un empātiski pieslēgties tam, cik atšķirīgas var būt vēlmes, alkas, ķermeņi un citas lietas. Mēs veidojam izrādi par to, ka visi skaitās neatkarīgi no tā, kādi viņi ir un no kurienes viņi nāk," saka režisore Kristīne Brīniņa, kura rada skaitāmu un skatāmu mudžizrādi visai ģimenei Visi skaitās (ieteicamā auditorija: "5+"). Tas attiecas arī uz pašu iestudējuma tapšanas procesu, kas diendienā norisinās dzīvojamās mājas pagalmā (Beātes iela 21), kur tā tiks arī izrādīta. "Mēs ieradāmies Valmierā laikus un kopā ar mājas pārvaldnieci sarīkojām sapulci piknika formātā, lai ieraudzītu, kādi cilvēki dzīvo apkārt, un rēķinātos ar viņu interesēm," atminas režisore.
Izrāde Visi skaitās ir veidota pēc norvēģu rakstnieces Kristinas Rūšiftes grāmatas Visi skaitās motīviem un aicinās atcerēties, ka viss ir iespējams. "Šo grāmatu uzdāvināja manai meitai. Tā uzrunāja ne tikai viņu, bet arī mani – ar autores ilustrācijām un komentāriem. Viegli un humorpilni tiek vēstīts gan par rotaļīgām, gan par sāpīgām tēmām," atklāj Kristīne Brīniņa, kura ir vēlējusies radīt izrādi, kas būtu līdzīga grāmatas lapaspušu pāršķiršanai, ar jaunām un jaunām ainām, kurās darbosies daudz dažādu cilvēku, kas māk darīt daudz dažādu lietu. Viņa sadarbojas ar vietējo brīvprātīgo ugunsdzēsēju orķestri, līnijdeju kolektīvu un vietējiem iedzīvotājiem. "Sākumā viņi bija piesardzīgi, bet dienu no dienas mūsu starpā veidojas arvien tuvāks kontakts," stāsta režisore un piebilst, ka vakar ir piedzīvojusi skaistu epizodi, kad aktieri muzicējuši un pēkšņi sadzirdējuši plaukstu sišanu viņu uzdotajā ritmā no kāda mājas loga.
Vairs nevienu
"Pieņemšana ir aktuāla tēma, it īpaši pusaudžu gados, kad cilvēks sāk atdalīties no saviem vecākiem un uzdot jautājumus par savu identitāti, kas es esmu un – kas arī ir ļoti svarīgi – kas es neesmu. Tas ir sāpīgs dzīves posms. Es nezinu gandrīz nevienu, kuram tas būtu bijis citādi, tāpēc ir būtiski, lai pusaudžiem būtu vairāk zināšanu un instrumentu, lai izdzīvotu šo laiku mazāk traumatiski un pēc tam arī pieaugušajā dzīvē būtu neatkarīgi, neveidotu sliktus paradumus, koptu veselīgas attiecības, pirmkārt, ar sevi, otrkārt, ar pārējiem un pasauli," saka režisors Dmitrijs Petrenko, kurš veido teātra izrādi skolas vecuma jauniešiem Vairs nevienu, kuras uzmanības centrā ir pašnāvības tēma.
"Impulss nāca no psihoterapeita Nila Saksa Konstantinova, kurš savā praksē saskaras ar tādiem jauniešiem, vecākiem un skolotājiem, kas īsti nezina, kā reaģēt uz to, ja viņiem tuvs pusaudzis draud, ka vēlas izbeigt savu dzīvi, vai pamana pazīmes, kas varētu par to liecināt. Viņš vēlējās runāt par šo problēmu tieši ar teātra valodas palīdzību," atzīst režisors, kurš iestudē savu darbu pēc Nila Saksa Konstantinova radītā dramaturģiskā materiāla un cer, ka izrāde varētu likt jauniešiem paskatīties uz šo problēmu un saprast, kā rīkoties šādās situācijās. Izrādes apmeklētāju ieteicamais vecums ir "14+". Tā norisināsies Valmieras Valsts ģimnāzijas foajē, kas veidotājiem izvirza pilnīgi citus noteikumus. Tāpat kā viss festivāla formāts. "Festivāla izrādes vienmēr ir atvērtākas un negaidītākas arī mums pašiem," piebilst Dmitrijs Petrenko.
Ar visu Valmieras vasaras teātra festivāla piedāvājumu var iepazīties: www.valmierasfestivals.lv.