Tādējādi tiks godināti Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāji, kuri 1989. gadā 23. augustā izveidoja vairāk nekā 600 kilometru garu cilvēku ķēdi starp trim valstīm, lai apliecinātu savu apņēmību atgūt neatkarību. Priekšlikuma iniciatore ir EP deputāte Sandra Kalniete, savukārt piemiņas plāksni, kas turpmāk rotās gaiteni, veidojis tēlnieks Aigars Bikše.
Sandra Kalniete, kas 1989. gadā bija atbildīga par Baltijas ceļa organizēšanu Latvijā, ir gandarīta, ka par šo ideju ir izdevies pārliecināt EP kolēģus. Tās īstenošanai bija jāiegūst EP prezidenta, 15 viceprezidentu un piecu kvestoru atbalsts. Viņa saka: "Mūsu tautu sadotās rokas kļuva par tēlu, kas uzspridzināja vienaldzības un noklusēšanas sienu, kas mūs šķīra no pārējās brīvās Eiropas un pasaules. (..) Es priecājos, ka Baltijas ceļš Eiropas Parlamentā tagad ik dienas atgādinās tūkstošiem deputātu, darbinieku un viesu par šo cildeno Latvijas, Igaunijas un Lietuvas vēstures lappusi."
Mākslinieku, kurš varētu veidot piemiņas plāksni, S. Kalniete izraudzījās izstādē Ls • 20. Nacionālās valūtas mākslas gadi, kur viņu uzrunājusi tēlnieka Aigara Bikšes Dzintara monēta.
"Man patīk strādāt ar politiskām kontekstualitātēm, tāpēc sākotnēji likās, ka vajadzētu demonstrēt Baltijas valstu atbrīvošanos no Padomju Savienības," Dienai stāsta mākslinieks. Tomēr diskusijās ar idejas autori vienojušies, ka tēma tiks risināta simboliski un abstrakti. Kopā ar mākslinieci Janu Briķi datorā veidojot Baltijas ceļa karti, viņi pamanījuši, ka atzīmes kartē atgādina zvaigznāju. "Veidojās poētisks un daudzslāņains stāsts," teic A. Bikše. Tik bieži taču ir dzirdēts teiciens "zvaigznēs bija ierakstīts" vai "viss, kas ir augšā, realizējas arī apakšā".
Piemiņas plāksnes fonam tēlnieks izmantoja patinētu tumšu misiņu. Dažādu paaudžu cilvēkus, kas sadevušies rokās, viņš radīja sudrabā, savukārt zvaigznītes ir apzeltītas, un, ejot garām plāksnei, iespējams vērot to rotaļas ar gaismu.
A. Bikše pats Baltijas ceļā nepiedalījās, tomēr bija klāt daudzos citos ar valsts neatkarības atgūšanu saistītos notikumos. "Tas bija neparasts un ārkārtīgi satraucošs laiks," viņš atminas. Uz mūsdienu notikumu fona, viņaprāt, tā esot liela laime iegūt brīvību tik salīdzinoši miermīlīgā veidā. Autors uzskata, ka Baltijas ceļa aleja ir lielisks sasniegums - veids, kā skaidrot Baltijas vēstures kontekstus. Parasti EP gaiteņos esot sastopamas plastmasas plāksnes ar informāciju par nozīmīgiem vēsturiskajiem notikumiem vai izcilu personību portreti, uz šī fona "mūsu risinājums ir neparasts", atzīst mākslinieks.