Kā skaidroja Klapare, lai gan koncertzāle ir pašvaldības kapitālsabiedrība, tās darbība no pašvaldības budžeta netiek dotēta, tāpēc, iespējams, uz atsevišķiem koncertzāles darbiniekiem varētu attiekties Ministru kabineta noteikumi par dīkstāves pabalstiem.
Pagaidām daļa darbinieku, kas apsaimnieko ēku un vada galvenos administratīvos procesus, ir darbā. Savukārt pārējie darbinieki ir izvēlējušies izmantot neizņemtos uzkrātos atvaļinājumus.
Darbiniekiem ir nodrošinātas iespējas strādāt attālināti, bet, ņemot vērā koncertzāles kultūras pakalpojumu specifiku, šāda nepieciešamība esot limitēta. Administrācija var vadīt dažus administratīvos un finansiālos procesus attālināti, bet koncertzāles iespējas attālināti nodarboties ar koncertdarbību un citu pasākumu īstenošanu ir ārkārtīgi ierobežotas, atzīmēja Klapare.
"Mums nepieciešama publika zālē un orķestri vai mūziķu grupas uz skatuves. Tas viss pagaidām ir liegts," atzina Vidzemes koncertzāles Cēsis pārstāve.
Jautāta, kas notiks ar koncertzāli, ja ārkārtējo situāciju pagarinās, Klapare sacīja, ka vienīgā iespējamā rīcība ir iesaldēt projektus, turpināt turēt koncertzāli slēgtu un gaidīt krīzes atslābumu. "Protams, ir iespējams realizēt kādus digitālus projektus, bet arī šajā situācijā pastāv ierobežojumi," pauda Klapare.
Runājot par koncertzāles darba finansiālo pusi, viņa norādīja, ka koncertzāles Cēsis situācija atšķiras no koncertzālēm, piemēram, Liepājā vai Rēzeknē, jo pašvaldība koncertzāles darbību nedotē tiešā veidā.
Pašvaldība īrē no koncertzāles telpas amatiermākslas aktivitātēm un katru mēnesi maksā nomas maksu. Patlaban pašvaldības atbalsts ir tāds, ka, neraugoties uz to, ka nekādas amatiermākslas aktivitātes koncertzālē vairs nenotiek, pašvaldība joprojām maksā nomas maksu pēc iepriekšējā plāna.