Festivālā turpināsies lekciju cikls par laikmetīgo mākslu un atkal pārsteigs kino uz Gaujas upes pie Ērgļu klintīm.
28. jūlijā koncertzālē Cēsis būs izcilā latviešu pianista Reiņa Zariņa un holandiešu mākslinieces Marilēnas Šiltkampas priekšnesums MusicPainting/Live, kura pamatā ir mūzikas un gleznas vienlaicīga tapšana. 70 minūšu performancē skanēs Johannesa Brāmsa, Sezāra Franka, Morisa Ravela, Friderika Šopēna un Roberta Šūmaņa klavierdarbi. Reinis Zariņš saka: “Gleznas “notikumi” parādās vienlaikus ar atbilstošajiem notikumiem mūzikā – gluži kā kamermuzicēšanā. Vairums mūsu izveidoto vizuālo risinājumu ir abstrakti vai simboliski. Mūsuprāt, krāsu un figūru simbolika daudz precīzāk prezentē mūzikas bezvārdu spēku.”
Savukārt kino gardēži 28. jūlijā, plkst. 22 aicināti uz “kino uz ūdens” pie Ērgļu klintīm, lai noskatītos brazīliešu režisora Ozualdo Ribeiro Kandejasa filmu Robeža (1967) – darbu, kas balansē uz spēlfilmas, kinematogrāfisku eksperimenta un dokumentālā kino robežas. Kā ierasts, pirms seansa pulcēšanās pie Ērgļu klintīm, lai pārceltos uz otru upes krastu, ne vēlāk kā 21.30.
Ar izcilajam Latvijas Nacionālā baleta premjeram Aleksejam Avečkinam (1976–2013) veltītu vakaru Cēsu mākslas festivālā pēc ilgāka pārtraukuma atgriežas balets. Koncertu veido Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis, komponists Arturs Maskats, mākslinieks Andris Freibergs un režisors Roberts Rubīns.
Koncerta īpašais viesis Artura Maskata baleta Bīstamie sakari fragmentā būs čehu baleta zvaigzne Jans Fouseks, kurš dejoja Bīstamo sakaru uzvedumā Brno teātrī Národní divadlo un kuru kā repetitors šai lomai sagatavoja Aleksejs Avečkins. Fouseks dejoja Valmona lomu trīs sezonas un par šo lomu saņēma nozīmīgo Čehijas Valsts prēmiju.
Būs arī Čaikovska baleta Gulbju ezers, Adāna baleta Korsārs un Bizē – Ščedrina baleta Karmena fragmenti. Koncerta ievadam ņemts Zilā putna un princeses Florinas duets no Pētera Čaikovska baleta Apburtā princese, kas bija pirmais numurs, ko 1996. gadā Aleksejs dejoja uz Baltā nama skatuves pēc pārcelšanās uz Rīgu no dzimtās Baltkrievijas.
Videoformātā būs iespēja redzēt fragmentus no speciāli Cēsu mākslas festivālam gatavotā priekšnesuma, kas tapa sadarbībā ar kontrabasistu, komponistu Kristapu Pētersonu un horeogrāfu Kirilu Burlovu. Arturs Maskats saka: “Labi, ka ir saglabājies ieraksts ar izteiksmīgiem tuvplāniem – to skatīties ir tiešām aizraujoši.”
Koncertā dejos Elza Leimane-Martinova, Margarita Demjanoka-Skuteļska, Laine Paike, Viktorija Jansone, Jolanta Lubēja, Sabīne Guravska, Sergejs Neikšins, Raimonds Martinovs, Arturs Sokolovs un Kārlis Cīrulis.
28. jūlija vakara ieskāņā, plkst. 18, koncertzāles Cēsis kino zālē ikviens interesents aicināts uz Mazo laikmetīgās mākslas skolu vasaras vakariem, kurā šoreiz dzirdēsim kuratora Kaspara Vanaga priekšlasījumu Par mikrovēstures liecībām un to lomu laikmetīgajā mākslā.
Atgādinām, ka visu Cēsu Mākslas festivāla norises laiku līdz pat 19. augustam INSIGNIA mākslas galerijā koncertzālē Cēsis ir apskatāma Latvijas Mākslas akadēmijas absolventu, SEB stipendiātu, darbu izstāde Netveramā robeža. Starpdisciplinārā ekspozīcija cēsniekiem un pilsētas viesiem sniegs ieskatu jauno mākslinieku domās, sajūtās un prasmēs, kas izstāstītas vizuālajā valodā.
Biļetes iespējams iegādāties Biļešu paradīzes kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv.