Igo ieraksta satīriķa Mihaila Zoščenko stāstus

  Tajā Igo stāstīs M.Zoščenko stāstus, kas Latvijā izdoti 1979.gadā Eižena Rauhvargera tulkojumā.  Pats Igo atzinis, ka: „Zoščenko ir ģēnijs. Mani aizrauj viņa ironija, sarkasms un vienlaikus līdz absurdam optimistiskā attieksme pret dzīvi. Tuvojas 1.aprīlis, un man ļoti gribas kopā ar citiem kvalitatīvi pasmieties. Par dzīvi un pašiem par sevi. Šis būs arī īsts pārbaudījums man kā aktierim, jo līdz šim mana aktieriskā pieredze - Lāčplēsis, Dželsomino, Kvazimodo un citas galvenās lomas muzikālās izrādēs - bijusi uz skatuves, nevis studijā pie mikrofona.” Mihaila Zoščenko daiļrades zelta periods bija XX gs. 20.-30.gadi, atgādināja A.Kalniņa. Galvenokārt Zoščenko rakstīja stāstus, kuri bieži vien tika pārveidoti par feļetoniem, humoreskām un asprātīgām parodijām. Grāmatas priekšvārda autors Aleksandrs Dimšics raksta: „Stāstos par sava laika sadzīvi, šaustīdams „pārējo pilsoņu” gara pasaules raupjumu, sīkpilsonisko egoismu un nožēlojamo mantkāri, M.Zoščenko konsekventi un pārliecināti karoja par jaunu humānismu, centās savos lasītājos ieaudzināt cieņu pret cilvēku garīgās pasaules cildenumu, pret cilvēku lepnumu, pat tad, ja tas izpaužas visnecilākajā veidā.”