Kā pastāstīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Romēna Namniece, tagad apcietinātā sieviete ar savu bērnu jau ilgāku laiku apmeklējusi slimnīcas ārstus un vairāku gadu garumā mediķi mēģinājuši noskaidrot, kāda reta ģenētiska saslimšana ir bērnam un kāpēc to neizdodas izārstēt. Ārsti par šo gadījumu konsultējušies arī ar ārzemju kolēģiem.
Pēc mediķu teiktā, māte izrādījusi rūpes par savu bērnu, bija atvērta un iesaistījās ārstēšanas procesā, līdz ar to sākotnēji neradās aizdomas, ka šīs gadījums varētu būt saistīts ar vardarbību pret bērnu.
Taču vēlāk ārstiem un medmāsām radās aizdomas, ka tā varētu nebūt ģenētiskā saslimšana, bet problēmas radītas mehāniski. Kad šādas aizdomas apstiprinājās, tika uzrakstīts iesniegums policijā.
Kā ziņots, apcietinājumā nonākusi 1971.gadā dzimusi medicīnas māsa, kuru likumsargi tur aizdomās par savu bērnu sakropļošanu un nonāvēšanu, injicējot viņiem ķīmiskas vielas. Mediķe ilgstoši dažādās Latvijas slimnīcās strādājusi ar bērniem, tādēļ izmeklētāji tagad pārbauda arī viņas iespējamās noziedzīgās darbības pret svešiem mazuļiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Valsts policijas (VP) darbinieki Siguldas novadā dzīvojošo sievieti aizturēja novembra otrajā pusē, un 24.novembrī tiesa viņai kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu.
Sākotnēji VP sāka kriminālprocesu par miesas bojājumu nodarīšanu nepilngadīgajam, aģentūrai LETA apstiprināja advokāte, kura aizturēto sievieti aizstāvēja dienā, kad tiesa skatīja viņas drošības līdzekli. Tomēr, turpinot izmeklēšanu, process pārkvalificēts pēc daudz smagāka Krimināllikuma (KL) panta - par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos.
Pašlaik aizdomas pret aizturēto krīt pēc KL 118.panta 3.daļas par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi persona, kas jau agrāk izdarījusi slepkavību, izņemot slepkavību, kas izdarīta stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī, un slepkavību, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas vai personas aizturēšanas nosacījumus. Par šādu noziegumu var sodīt ar mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu uz laiku no 15 līdz 20 gadiem, konfiscējot mantu un piemērojot policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.
Tāpat process sākts pēc KL 174.panta 2.daļas par cietsirdību un vardarbību pret mazgadīgo, ja ar to bērnam nodarītas fiziskas vai psihiskas ciešanas un ja tās nodarījušas personas, no kurām cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs. Par šādu nodarījumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods līdz simts minimālajām mēnešalgām.
Policija pagaidām kā galveno motīvu bērnu sakropļošanā vainotās medmāsas rīcībā saskata mantkārību, proti, iespējamais noziegums veikts, lai saņemtu pabalstu par bērna invaliditāti, žurnālistiem atzina VP Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.