Kriminālprocesa likumā teikts, ka drošības naudu var iemaksāt persona, kurai šis drošības līdzeklis tiek piemērots, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Drošības naudas maksātājam atbilstoši likumam arī jāiesniedz izmeklētājam paziņojums par iemaksātās naudas izcelsmi.
Tāpat Kriminālprocesa likumā teikts, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa.
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas lēmumu Jeremejevs septiņu dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.
Jeremejeva advokāts Arturs Lielgalvis aģentūrai LETA teica, ka pilnu tiesas lēmumu vēl nav saņēmis, turklāt tiesas sēdē izskanējušo informāciju viņš nevarot izpaust, jo tā bijusi slēgta sēde.
"Kriminālprocess ir ļoti svaigs, un policijai vēl ir jāsavāc pierādījumi, taču no policijas patlaban norādītās informācijas es nesaskatu pamatu kriminālprocesam," uzsvēra advokāts.
Viņš uzskata, ka ir pamats tiesas lēmumu par Jeremejeva apcietināšanu pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, jo izmeklētājai neesot bijis pietiekami daudz argumentu, lai aizturētajam piemērotu pašu bargāko drošības līdzekli.
Advokāts piektdien plāno sazināties ar savu klientu. To vai Jeremejevam ir kādas iespējas samaksāt 50 000 eiro lielo drošības naudu, advokāts patlaban nevarēja pateikt.
Lielgalvis ir advokāts arī otrai šajā lietā trešdien aizturētajai personai - Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) feldšere Marinai Kornatovskai. Sieviete ceturtdienas vakarā atbrīvota un viņai piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis, taču advokāts konkrētu drošības līdzekli neprecizēja.
Aizstāvis gan apliecināja, ka Kornatovskai ir izsniegts lēmums par atzīšanu par aizdomās turēto.
Vadoties no policijas patlaban aizstāvībai sniegtās informācijas, likumpārkāpumus advokāts klientes rīcībā nesaskatot.
"Manā skatījumā patlaban nevar teikt, ka rītdien tiesa var gatavot notiesājošu spriedumu. Ir jānoskaidro, vai cilvēks, sniedzot savu viedokli, tobrīd ir zinājis, vai informācija ir nepatiesa, un apzināti maldinājis sabiedrību. Nevar pieļaut tā, ka cilvēks atklāj savu viedokli un uzreiz par to krimināli soda. Internetā daudzi atklāj savus viedokļus, tāpēc ir jānoskaidro, vai cilvēks apzinātu paziņojis nepatiesu informāciju vai vienkārši dalījies ar savu viedokli," norādīja advokāts.
Jau ziņots, ka Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa iepriekš sāktā kriminālprocesā saistībā ar sociālajā tīklā Facebook publicētām viltus ziņām par Covid-19 infekciju trešdien aizturēja Jeremejevu un Kornatovsku.
Viltus ziņas ir saistītas ar sabiedrības drošības apdraudējumu, un tās izraisījušas sabiedrisko rezonansi, radījušas neizpratni par likumību un ir vērstas pret epidemioloģisko drošību.
Kriminālprocess ir sākts pēc Krimināllikuma panta par huligānismu. Par šādu nodarījumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" aizvadītajā nedēļā ziņoja, ka plašu ievērību sociālajos tīklos guvis "skandalozā aktīvista Valentīna Jeremejeva" video. Tajā apkopotas lielākoties jau dzirdētas sazvērestības teorijas par Covid-19. Šajā video sazvērestības teorijas klāstījis cilvēks, kurš tiek pieteikts kā mediķis un RAKUS darbinieks.
Vairāk nekā pusstundu garajā video feldšere Kornatovska lielākoties atstāsta jau vairākkārt dzirdēto sazvērestības teoriju "klasiku" - Covid-19 esot izdomāts, statistika par inficētajiem esot viltota, slimnīcu pārslodze esot mīts, vēl neieviestās vakcīnas patiesībā būšot nāvējošas. Feldšere aizrunājas līdz tam, ka ārsti slimnīcā apzināti kaitējot pneimonijas pacientiem.
"Tajā ārstēšanā, kas tiek nozīmēta pneimonijas slimniekiem, ārstēšanas algoritms ir aizdomīgs un nesaprotams. Es redzu citu klīnisko ainu, bet man ir aizdomas, ka tas nav vīrusa saasinājumu dēļ, bet dēļ tā, kas tiek darīts ar pacientiem ārstēšanas laikā," norādījusi feldšere. Pēc viņas domām, tiek eksperimentēts, kā ātrāk nogalināt vai radīt iespaidu, ka cilvēks ir izārstēts.
Dienu iepriekš sieviete bija izplatījusi audio failu ar citiem izdomājumiem - Ķīpsalā tiekot veidota Covid-19 pacientu slimnīca, bet koronavīrusa vakcīnas būšot nāvējošas.
Kornatovska ir feldšeris-ārsta palīgs RAKUS Toksikoloģijas un sepses klīnikā, kur tiek izvietoti Covid-19 pacienti.
Slimnīca publiski paziņojusi, ka kategoriski norobežojas no sociālajos tīklos paustās informācijas par Covid-19 pacientu ārstēšanu. Saistībā ar notikušo arī pašā ārstniecības iestādē sākta dienesta izmeklēšana, lai izvērtētu šo konkrēto gadījumu.
Ārstniecības iestādē aģentūrai LETA apstiprināja, ka feldšere joprojām skaitās kā slimnīcas darbinieks. Bet, kā skaidroja Austrumu slimnīcas Juridiskās daļas vadītājs Eduards Broks, darba tiesiskajās attiecībās ir zināma procedūra, kas ir jāievēro. "Starp slimnīcu kā darba devēju un darbiniekiem ir darba tiesiskās attiecības, kas pēc būtības ir privātas attiecības," atzīmē Broks.
Vadoties pēc viņa paustā, Darba likumā ir konkrēta kārtība, kā rīkoties gadījumos, kad tiek konstatēts kāds disciplīnas pārkāpums. Pēc fakta konstatēšanas darbiniekam ir jāiesniedz rakstisks skaidrojums par to, kas izdarīts. Tālāk tiekot vērtēts pārkāpuma smagums un piemērots attiecīgs sods - tā var būt piezīme vai rājiens, bet smagākā gadījumā tā arī var būt atlaišana
Šogad kopš pandēmijas sākuma Latvijā policija aizturējusi vairākas personas saistībā ar viltus ziņu izplatīšanu par Covid-19.
papildināta 10.rindkopa, pievienota 11.-13.rindkopa