"Apstākļi sakrita visneveiksmīgāk, kā vien varēja būt," sacīja eksperts, norādot, ka automašīna sadursmes brīdī uzdūrusies uz lokomotīves autosakabes mehānisma, kā rezultātā vilkta pa sliedēm. Ja sadursme notiktu mirkli ātrāk vai mirkli vēlāk, automašīna tiktu atsista sāņus.
Kā ziņots, Cēsīs sadursmē ar vilcienu cietusī vieglā automašīna BMW dzelzceļa pārbrauktuvi šķērsojusi pie ieslēgta aizliedzošā brīdinājuma signāla un lielā ātrumā, policijai liecinājusi notikušā aculieciniece.
"Priekš viņa tā bija pēkšņa automašīnas parādīšanās uz pārbrauktuves," sacīja Zvaners.
Negadījuma laikā lokomotīves mašīnists pielietojis avārijas bremzēšanu. Tas bijis viss, ko viņš varējis izdarīt, jo lokomotīvei "nav iespēju pagriezt stūri".
Kā skaidroja Zvaners, aizliedzošais brīdinājuma signāls uz dzelzceļa pārbrauktuvēm tiek ieslēgts aptuveni 40 sekundes pirms vilciena parādīšanās (rēķinot, ka vilciens kustās ar maksimālo atļauto ātrumu). Lielākoties maksimālais ātrums netiek sasniegts, tāpēc sanāk, ka pārbrauktuve tiek slēgta ilgāku laiku.
LDz pārstāvis skaidroja, ka atļautais vilciena kustības ātrums atšķiras no automašīnu satiksmes, tas var būt pat 100-120 kilometri stundā. Cēsu negadījumā iesaistītajai lokomotīvei maksimālais ātrums bijis 80 kilometri stundā, bet pārbrauktuvi tā šķērsojusi ar aptuveni 65-70 kilometriem stundā. Patlaban iekārta, kas mērīja lokomotīves ātrumu, atrodas pie policijas, tāpēc precīzu informāciju LDz pagaidām nevar sniegt.
Negadījumā cietusi arī lokomotīve, bet, protams, nesalīdzināmi vieglāk nekā automašīna.
Zvaners kā mazticamu novērtēja iespēju, ka negadījuma laikā nedarbojās kāda no pārbrauktuves brīdināšanas sistēmām, jo tās ir projektētas tā, ka bojājumu gadījumā nepārtraukti degs sarkanā gaisma. "Simtprocentīgi izslēgt nevar, bet tas ir ļoti maziespējams," sacīja eksperts.
Kā pastāstīja Zvaners, vidēji gadā notiek desmit sadursmes uz pārbrauktuvēm. Vēl aptuveni 100 reizes mašīnisti ir spiesti iedarbināt avārijas bremzēšanu, tā izvairoties no kārtējā traģiskā negadījuma.
LDz galvenais tehniskais inspektors norādīja, ka atsevišķi autovadītāji ir neapzinīgi un neievēro dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanas noteikumus. Turklāt nav būtiski, vai pārbrauktuve ir aprīkota ar barjeru. LDz videonovērošanas sistēmā fiksēti gadījumi, kad kravas automašīna, nemainot braukšanas ātrumu un virzienu, notriec nolaistu barjeru un šķērso pārbrauktuvi, kā arī traktors nakts laikā, kustoties "S" veida trajektorijā, ar kausu notriec dzelzceļa luksoforu.
Poruka ielas pārbrauktuve Cēsīs nav bijusi aprīkota ar barjeru, atzina Zvaners. Tomēr uzstādītās signālugunis bijušas modernas - tādas, kuras var labi redzēt arī spilgtas vai rietošas saules apstākļos.
Par pārbrauktuvju aprīkošanu reizi gadā lemj speciāla komisija, kurā ir LDz, pašvaldību un autoceļu uzturētāju pārstāvji. Aprīkot ar barjerām visas pārbrauktuves būtu ļoti dārgi, jo kopumā ir ap 500 pārbrauktuvju, atzina LDz pārstāvis.
Skaidrojot, kāpēc bieži autovadītājiem ilgi jāgaida pie slēgtas dzelzceļa pārbrauktuves, Zvaners stāstīja, ka pārbrauktuves tiek slēgtas, rēķinot pēc maksimālā vilciena ātruma. Būtu nepieciešama dārga modernizācija, lai pārbrauktuvju slēgšanas procesā varētu noteikt vilciena ātrumu.
Patlaban tiek strādāts pie sistēmas, kas signalizēs mašīnistam par šķērsli, kas atrodas uz brauktuves. Sistēmu izstrādā Rīgas Tehniskā universitāte, un šogad plānots testēt šo produktu.
Kā ziņots, Cēsīs sadursmē ar vilcienu cietusī vieglā automašīna BMW dzelzceļa pārbrauktuvi šķērsojusi pie ieslēgta aizliedzošā brīdinājuma signāla un lielā ātrumā, policijai liecinājusi notikušā aculieciniece.
Dzelzceļa pārbrauktuve, uz kuras notika traģiskais negadījums, kurā bojā gāja trīs cilvēki, nav aprīkota ar aizsargbarjerām un pie tās nav uzstādīta ceļazīme, kas nosaka par pienākumu apstāties un pārliecināties par satiksmes drošību, pirms turpināt kustību. Pārbrauktuve ir aprīkota ar signālugunīm.
Par notikušo sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 260.panta 2.daļas - par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi. Nozīmētas ekspertīzes, izmeklēšana turpinās.
To, ka sadursmes ar vilcienu brīdī vieglā automašīna bijusi kustībā, aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja arī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu policijas iecirkņa priekšnieks Jānis Goba.
Pagaidām nav skaidrības, kāpēc automašīna šķērsojusi pārbrauktuvi brīdī, kad tuvojies vilciens. To, vai automašīnas vadītājs pirms sēšanās pie stūres bija lietojis alkoholu, noteiks ekspertīzes.
Kā ziņots, pirmdien uz dzelzceļa pārbrauktuves Cēsīs traģiskā negadījumā, vilcienam uztriecoties vieglajai automašīnai BMW, gājuši bojā trīs cilvēki.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), negadījums noticis ap plkst.22. Automašīnā atradušies trīs cilvēki - 1987. un 1973.gadā dzimuši vīrieši, kā arī 1989.gadā dzimusi sieviete. Sieviete un viens no vīriešiem gājuši bojā negadījuma vietā. Savukārt otrs vīrietis, kurš negadījuma brīdī sēdējis automašīnas aizmugurējā krēslā, ierodoties glābējiem, vēl bijis dzīvs. Izmantojot speciālos instrumentus, VUGD speciālistiem izdevies viņu atbrīvot no automašīnas vraka un nodot mediķu rīcībā, tomēr glābt viņa dzīvību nav izdevies.
Kā informēja Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Prevencijas grupas vecākā inspektore Dace Jukāma, traģēdija notika Cēsīs uz Poruka ielas pārbrauktuves. Vilciens, kas bijis ceļā no Valmieras uz Rīgu, braucis ar ātrumu aptuveni 70 kilometri stundā, savukārt automašīna braukusi no Lapsu ielas uz Valmieras ielu. Trieciens bijis ļoti liels, automašīna pēc sadursmes stumta vēl aptuveni 440 metrus, un vilcienu izdevies apturēt tikai iepretī Cēsu dzelzceļa stacijas ēkai.
Pēc Jukāmas teiktā, vieglo automašīnu, visticamāk, vadījis 39 gadus vecais vīrietis. Divi no bojāgājušajiem - 23 gadus vecā sieviete un 25 gadus vecais vīrietis - bijuši vienas ģimenes locekļi.