Tiesa lasot spriedumu minētajā krimināllietā norādīja, ka tā lietā konstatējusi apstākļus, kas liecina, ka nav izpildīts Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2020.gada augsta lēmums, tāpēc Valsts policijai būs jāizskata jautājums par kriminālprocesa sākšanu pret Meroni par Krimināllikuma 296.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.
Minētais panta pirmā daļa paredz, ka par tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par neizpildīšanu vai izpildes kavēšanu, ja to izdarījusi persona, kurai tas pēc likuma vai uzlikta uzdevuma bija jāizpilda, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Pēc sprieduma tiesnese Irīna Jansone žurnālistiem skaidroja, ka pērn 17.augustā tiesa pieņēma lēmumu mainīt glabātāju arestētajai mantai, jo bija saņemtas ziņas par to, ka pret Meroni jau bija sākts kriminālprocess par mantas izšķērdēšanu.
Tiesa toreiz nolēma mantu nodot glabāšanai Iekšlietu ministrijas pārziņā esošajai Nodrošinājuma valsts aģentūrai, taču tālākajā sarakstē aģentūrai radušās problēmas mantu pieņemt. Toreiz tika norādīts, ka mantas glabātājs atsakās šo mantu nodot, skaidroja Jansone.
Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa 2020.gada 17.augustā bija atcēlusi Meroni no Lemberga krimināllietā arestētās mantas glabāšanas.
Meroni tika iecelts par Lemberga mantas glabātāju tiesvedības laikā, taču bija saņēmis oponentu kritiku, ka viņš šo statusu izmantojis, lai pats gūtu ietekmi Ventspils tranzīta uzņēmumos.
Lembergs jau iepriekš vairākkārt bija sūdzējies par Meroni darbībām ar viņa arestētajiem aktīviem. Saistībā ar Meroni rīcību Valsts policijā arī ir ierosināts vismaz viens kriminālprocess.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa šodien koruptīvos noziegumos apsūdzētajam Lembergam piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.
Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietinās tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt. Cietumsoda izciešanas laikā tiesa gan nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008.gadā. Lembergs toreiz pēc aizturēšanas apcietinājumā atradās no 2007.gada 14.marta līdz 10.jūlijam, bet mājas arestā - no 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim.
Tāpat tiesa nolēma, ka Lembergam jāmaksā apjomīgas naudas summas vairākiem cietušajiem.
Tāpat tiesa daļā apsūdzību Lembergu attaisnoja.
Lemberga dēlam Anrijam tiesa piesprieda divus gadus un vienu mēnesi cietumā, kā arī mantas konfiskāciju.
Savukārt kādreizējam Lemberga biznesa partnerim Ansim Sormulim tiesa piesprieda divu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā tiesa nolēma ieskaitīt viņa aptuveni mēnesi ilgo atrašanos apcietinājumā 2007.gadā.
Lemberga dēlam un Sormulim iepriekš noteiktos ar brīvības atņemšanu nesaistītos drošības līdzekļus gan atcels tikai stājoties spēkā šādam spriedumam. Tas nozīmē, ka viņus tiesas zālē patlaban neapcietinās.
Spriedumu iesaistījām pusēm būs iespējams pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā. Rīgas apgabaltiesa šo lietu sāka skatīt jau 2009.gadā. Nākotnē par apgabaltiesas kā apelācijas instances nolēmumu vēl būs iespējams iesniegt kasācijas sūdzību vai protestu Augstākajā tiesā.
Jau vēstīts, ka prokurori tiesas debatēs lūguši Aivaram Lembergam piemērot astoņu gadu ilgu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 64 500 eiro apmērā.
Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.
Anrijam Lembergam prokuratūra lūgusi piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem, konfiscējot mantu, savukārt Sormulim - brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un mantas konfiskāciju.
Visi trīs apsūdzētie norādījuši, ka nesaprot un neatzīst viņiem celtās apsūdzības.
Lietā ir apvienoti divi kriminālprocesi, ko prokuratūra tiesai nodeva 2008.gada otrajā pusē.
Prokuratūrā aģentūru LETA iepriekš informēja, ka Ventspils mēram tiek uzturēta apsūdzība par SIA Puses 20% kapitāldaļu izspiešanu cietušajam Valentīnam Kokalim 20 275 eiro vērtībā un 26 kompānijas Multinord AG akciju izspiešanu cietušajam Aināram Gulbim 14 797 eiro vērtībā.
Tāpat Ventspils mērs apsūdzēts par 12 Multinords AG akciju izspiešanu Gulbim 7359 eiro vērtībā, kā arī 30 kompānijas Ventk Company Limited akciju izspiešanu Gulbim 17 672 eiro vērtībā.
Lembergs arī apsūdzēts par SIA Lat Transnafta 2130 kapitāla daļu izspiešanā no tās dalībniekiem - SIA Man - Tess, kompānijas SWH Riga Zürich AG, AS Naftas Parks - 100, AS Banka Baltija un Vladimira Krastiņa.
Ventspils mērs apsūdzēts par to, ka 1996.gadā viltoja dokumentu, kā arī 1996.gada otrā pusē kā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs noformēja nepatiesu dokumentu.
Tāpat apsūdzība liecina, ka Aivars Lembergs personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, kā arī organizētā grupā ar Anriju Lembergu un Sormuli legalizēja noziedzīgi iegūtu mantu, tostarp finanšu līdzekļus - 6 996 118 eiro laikā no 1999.gada beigām līdz 2006.gada jūlijam.
Apsūdzība arī liecina, ka laikā no 1999.gada decembra līdz 2000.gada aprīlim Ventspils mērs, ar dēla Anrija un Sormuļa atbalstu, veicināja un neatļauti piedalījās mantiskā darījumā, proti, nodrošināja faktiski sev un bērniem piederošai kompānijai Netherfin Financial Services B.V. ienākumu peļņas procentu veidā no Ventspils brīvostas pārvaldes, kurā Ventspils mērs tajā laikā bija valdes priekšsēdētājs. Šādā veidā gūts mantisks labums - ne mazāk kā 802 413 eiro.
Tāpat laikā no 2003.gada janvāra līdz 2003.gada martam Ventspils mērs, ar citas iesaistītas personas atbalstu, veicināja un neatļauti piedalījās mantiskā darījumā, proti, nodrošināja faktiski sev un bērniem piederošai Netherfin Financial Services B.V. peļņas procentu no minētās Ventspils brīvostas pārvaldes. Peļņas procentu veidā Ventspils mērs ieguva ne mazāk kā 180 312 eiro.
Prokuratūras apsūdzība liecina, ka laikā no 1999.gada decembra līdz 2000.gada aprīlim Aivars Lembergs ļaunprātīgi izmantoja dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, saistītu ar piedalīšanos neatļautā darījumā.
Laika periodā no 2003.gada janvāra mēneša līdz 2003.gada martam Ventspils mērs ļaunprātīgi izmantoja dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, saistītu ar piedalīšanos neatļautā darījumā.
Apsūdzība liecina, ka Lembergs kā Ventspils pilsētas domes deputāts un Ventspils brīvostas valdes loceklis realizēja savas pilnvaras interešu konflikta situācijā, piedaloties kopumā 330 lēmumu pieņemšanā Ventspils pilsētas domēs un Ventspils brīvostas valdes sēdēs.
Tāpat Lembergam inkriminēta nepatiesu ziņu norādīšana amatpersonas deklarācijā deviņus gadus pēc kārtas, nenorādot par kapitāldaļu un akciju piederību 29 ārvalstīs reģistrētās kompānijās.