Nepanākot vienošanos par pašvaldības 2026. gada budžetu, Ādažu domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone (LRA) paziņojusi par atkāpšanos no amata. Domes valdošā koalīcija pašlaik ir izjukusi, viedokļi par budžeta sastādīšanas gaitu atšķiras, turklāt atkal aktualizējies jautājums par pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas laikā apvienotā novada iekšējām attiecībām, konkrētāk, pārmetumiem, ka Carnikavai paredzēts mazāks finansējums nekā Ādažiem.
Lēmumu par atkāpšanos K. Miķelsone paziņoja ceturtdien domes Finanšu komitejas ārkārtas sēdē, kad, astoņiem deputātiem balsojot par, septiņiem pret, budžeta projektu tika nolemts vēl neskatīt, bet uzdot to pārstrādāt nedēļas laikā, iekļaujot deputātu 2025. gada laikā domes komiteju un domes sēdēs izteiktos priekšlikumus un prioritāri iekļaujot finansējumu iedzīvotāju un politisko partiju vajadzību apmierināšanai.
Sastādīšanas process
Aģentūras LETA atreferējumā priekšlikumu neizskatīt sagatavoto budžeta projektu iesniedza no Nacionālās apvienības un Jaunās konservatīvās partijas ievēlētais deputāts, pašlaik bezpartejiskais Imants Krastiņš. Par šo priekšlikumu balsoja I. Krastiņš, Arta Deniņa, Jānis Leja (LPV), Zintis Varts (LPV), Karina Sprūde (SV/AJ), Raivis Pauls (ZZS), Gatis Miglāns (ZZS) un Ģirts Dubkēvičs (Progresīvie). Pret šo priekšlikumu balsoja K. Miķelsone, viņas frakcijas biedri Kerola Dāvidsone, Kristīne Lakševica, Arnis Rozītis, Antra Krasta, Ieva Roze, kā arī Jānis Vaivads (LZP). I. Krastiņš komitejas sēdē iebildis pret to, ka budžeta projekts tiek skatīts ārkārtas sēdē un deputātiem bija pieejams tikai iepriekšējā dienā, līdz ar to ar šo projektu neesot bijis iespējams iepazīties. Viņaprāt, budžeta līdzekļu sadalījums starp Carnikavu un Ādažiem neesot godīgs, lai gan godīgums ticis solīts, apvienojot novadus. Domes priekšsēdētājai arī pārmests, ka budžeta projekts nav skatīts laikus jau decembrī. K. Miķelsone komitejas sēdē skaidroja, ka decembrī budžeta projekts netika skatīts, jo tika lemts par bāzes izdevumu samazināšanu.
Telefonsarunā ar Dienu K. Miķelsone skaidro, ka budžeta sagatavošanas gaitā darbs ir bijis organizēts tā, lai būtu pieejams visiem deputātiem, arī opozīcijā esošajiem, un, līdzīgi kā iepriekšējos gados, ir bijis zināms laika grafiks, taču bijušas indikācijas, ka Progresīvo un ZZS pārstāvji budžeta sagatavošanas procesā nav piedalījušies. K. Miķelsone arī ir neizpratnē par to, ka tieši budžeta sagatavošanas laikā viņas vietnieks attīstības jautājumos Gatis Miglāns (ZZS) paņēmis divu nedēļu atvaļinājumu. Politiķe sarunā ar Dienu uzsvēra, ka budžeta projekts ir sagatavots rūpīgi un atbildīgi, iesaistot arī vairākus opozīcijas deputātus. «Ādažu novads ir kā paraugs novadam, kas attīstās pareizā virzienā,» uzskata K. Miķelsone. Tie, kas tagad iebilduši pret budžetu, esot vairāk ieinteresēti amatu pārbīdēs, nevis kvalitatīva budžeta sagatavošanā. LRA saraksta līdere ir gatava jaunas koalīcijas veidošanai, kas būtu gatava strādāt, bet esošais koalīcijas līgums esot pārkāpts. Viņa arī uzsver, ka pati dzīvo Carnikavā, un, lai arī pēc administratīvi teritoriālās reformas «viļņošanās» abu apvienoto novadu pārstāvju starpā esot bijusi, tomēr deputāti varot sastrādāties.
Kurš būs nākamais
Līdzšinējais domes priekšsēdētājas vietnieks attīstības jautājumos Gatis Miglāns (ZZS), kurš atbalstīja budžeta izskatīšanas atlikšanu, domes vadītājai pārmet to, ka budžeta projekts deputātiem iesniegts dienu pirms komitejas sēdes un neesot bijusi iespēja ar to savlaicīgi iepazīties. K. Miķelsones minētajās sanāksmēs esot pārrunāti iestāžu budžeti, kuros nav lielu izmaiņu kopš iepriekšējiem gadiem, taču G. Miglānam kā vietniekam attīstības jautājumos nav bijusi savlaicīga pieeja, piemēram, investīciju sadaļai. Līdzīgi kā citi budžeta kritiķi, arī G. Miglāns uzskata, ka sastādītajā budžeta projektā vairāk investīciju ir Ādažu pusē.
Lai arī bijis kritisks pret K. Miķelsoni, tomēr G. Miglānam viņas atkāpšanās nākusi kā pārsteigums. Līdzšinējo koalīciju G. Miglāns sauc par nestabilu, jo bijušas vairākas domstarpības, piemēram, ZZS deputāti nav atbalstījuši Valdorfa skolas līdzfinansējuma palielināšanu, kā arī vidusskolas un kultūras centra pieslēgšanu centralizētajam apkures tīklam, kas, iespējams, sadārdzinātu apkures izmaksas, – abas ēkas šobrīd apkurina autonomi. Politiķis pieļauj iespēju, ka tieši viņam var nākties izrādīt iniciatīvu jaunas koalīcijas sastādīšanā, un neizslēdz varbūtību, ka tai varētu pievienoties arī kāds no LRA deputātiem. Koalīcijas sastādīšana ļoti sadrumstalotajā domē, kurā ievēlēti septiņu sarakstu pārstāvji, varētu būt sarežģīta, bet G. Miglāns optimistiski cer, ka divu nedēļu laikā to varētu paveikt un ķerties pie budžeta pieņemšanas.
Kā aģentūrai LETA teicis I. Krastiņš, šī situācija esot nobriedusi jau vairākus mēnešus. Viņš uzskata, ka pašvaldība esot pazaudējusi galveno uzdevumu – rūpes par cilvēkiem, kam būtu jābūt pirmajā vietā. Novadā arī esot būtiski jāmazina birokrātija. I. Krastiņš, kurš savulaik pats bijis atbildīgos amats gan Carnikavas, gan Ādažu domē, apgalvojis, ka šādus priekšlikumus deputāti neesot varējuši virzīt valdošās koalīcijas dēļ. Viņš arī izteicies, ka, visticamāk, nākamajā nedēļā varētu būt skaidras jaunās domes vadības aprises, jo nenoteiktība un pārejas process pēc iespējas ātrāk esot jāpārtrauc.