Opozīcijas deputāts Imants Krastiņš (K) rosināja komitejas sēdes daba kārtībā iekļaut informatīvu jautājumu par KNAB sākto procesu un pašvaldības rīcību, informējot sabiedrību. Komitejas deputātu vairākums nobalsoja pret darba kārtības papildināšanu.
Pēc tam deputāti sāka izteikties par savu balsojumu, skaidrojot, ka plašākai runāšanai neredz jēgu, jo viss, kas ir zināms, ir publiski izskanējis, turklāt ir deputāti, kuri ir parakstījušies par informācijas neizpaušanu, jo ir liecinieki šajā lietā.
"Saskaņas" deputāts Jānis Leja vērās konkrēti pret koalīcijas deputāti Antru Krastu (ZZS) un aicināja viņu paust savu viedokli. Opozīcijas politiķis veltīja viņai pārmetumus, ka viņa varētu būt tā, kas esot ņēmusi naudu, jo būtiski mainījusi viedokli par koalīcijas izveidi pagājušā gada runā. Pēc viņa vārdiem, deputāte melojot. KNAB gan ir norādījis, ka lieta ir par kukuļdošanas mēģinājumu, nevis par to, ka kāds deputāts kukuli būtu pieņēmis.
Pēc šiem paziņojumiem izcēlās tracis, kurā vairāki deputāti skaļi un asā tonī mēģināja viens otru apsaukt, nomierināt, izteica savstarpējus pārmetumus un apvainojumus. Visbeidzot domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone (LRA) pārtrauca komitejas sēdi, aicinot iekarsušos deputātus iziet laukā izvēdināt galvas.
Kā pēc sēdes aģentūrai LETA skaidroja Krastiņš, viņu esot pārsteidzis, ka deputāti balsojuši pret viņa piedāvāto darba kārtības punktu, "kā uzlabot pašvaldības krīzes komunikāciju šādā nopietnā domes tēla apdraudējuma gadījumā". Neesot saņemts arī skaidrojums no deputātes Krastas. Viņaprāt, vislabākais veids, kā kliedēt bažas, būtu "atklāti izrunāt" jautājumu.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka KNAB Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai ir nodevis lietu pret kādu fizisku personu par 30 000 eiro kukuļa piedāvāšanu kādam Ādažu novada domes deputātam par labvēlīgu balsojumu pašvaldības priekšsēdētāja vēlēšanās.
Ādažu novada pašvaldībā aģentūrai LETA uzsvēra, ka izmeklēšana nav saistīta ar balsojumu par pašreizējo Ādažu domes priekšsēdētāju Miķelsoni. Arī KNAB ir atzīmējis, ka Miķelsones ievēlēšanas leģitimitāte netiek apšaubīta.
Aģentūra LETA noskaidroja, ka Ādažu novada domē vēl pirms Saeimas vēlēšanām tika mēģināts nomainīt toreizējo domes priekšsēdētāju Māri Sprindžuku (LRA), bet viņa vietā bija plānojis nonākt toreizējais domes priekšsēdētāja vietnieks Krastiņš.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, 2022.gada 28.septembrī septiņu deputātu grupa pieprasīja sasaukt domes ārkārtas sēdi, lai lemtu par Sprindžuka atstādināšanu no domes priekšsēdētāja amata. Iesniegums bija iesniegts pirms pašām Saeimas vēlēšanām, kad vēl nebija zināms, vai Sprindžuks tiks ievēlēts Saeimā.
Iesniegumu tika parakstījuši Krastiņš (JKP), Daiga Mieriņa (LZS), Jānis Leja (S), Arta Deniņa (JKP), Genovefa Kozlovska (LZS), Gatis Miglāns (LZS), Raivis Pauls (LZS). Latvijas Zemnieku savienība (LZS) ar savu līderi Mieriņu tobrīd atradās opozīcijā, savukārt "Konservatīvie" bija daļa no valdošās koalīcijas.
Kopumā Ādažu domē ir 15 deputāti, tātad Sprindžuka gāšanai iesnieguma iesniedzējiem pietrūka viena balss. Par domes priekšsēdētāju bijis iecerēts virzīt vicemēru, kādreizējā tieslietu ministra un "Konservatīvo" līdera Jāņa Bordāna padomnieku Krastiņu.
Taču pēc 1.oktobrī notikušajām Saeimas vēlēšanām situācija mainījās - tajās pazīstamākie domes deputāti un līdz tam nesamierināmie pretinieki Sprindžuks un Mieriņa tika ievēlēti Saeimā un LZS deputāti atsauca savus parakstus iesniegumā par ārkārtas sēdi un domes priekšsēdētāja nomaiņu.
Ādažu domi pametot Sprindžukam un Mieriņai, mēneša laikā tika izveidota jauna koalīcija, kuras kodolu veido Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un LZS, bet Krastiņš zaudēja vicemēra amatu. 2022.gada 1.novembrī par Ādažu novada domes priekšsēdētāju ar 12 balsīm tika ievēlēta Sprindžuka vietniece Karīna Miķelsone (LRA), bet vienu no domes priekšsēdētāja vietnieka amatiem Krastiņa vietā ieguva Genovefa Kozlovska (LZS). Miķelsoni toreiz balsojumā neatbalstīja tikai divi "Konservatīvo" deputāti un "saskaņietis" Leja.
Tagad atklājies, ka varas maiņas procesā kādam deputātam ticis piedāvāts 30 000 eiro kukulis. Kā informēja KNAB, 5.oktobrī kāda fiziska persona piedāvājusi 30 000 eiro kukuli vārdā nenosauktam Ādažu novada domes deputātam par labvēlīgu balsojumu pašvaldības priekšsēdētāja vēlēšanās.
KNAB neatklāj, par labu kādam kandidātam piedāvāts kukulis, taču vienlaikus uzsver, ka neesot pamata apšaubīt balsojuma par Miķelsoni likumiskumu. KNAB rīcībā arī neesot informācijas, ka 1.novembra balsojums būtu bijis ietekmēts kādā citā veidā.