Šis ir notikums, kurš atklāj ne tikai agrāko "deputātu kvotu" ēnas puses, bet arī parāda, kā uz kādas pašvaldības dzīvi atsaucas ilgstoša politiskā nestabilitāte novadā, kur cits citu labi pazīst, taču vairs negrib viens ar otru sarunāties. Tā vietā notiek publiska attiecību skaidrošana. Aizvadītajā pusgadā pēc vēlēšanām Diena rakstījusi par vairākām pašvaldībām, kur ir līdzīga politiskā nestabilitāte. Visos gadījumos lielākie cietēji, kā liecina vērotais, ir iedzīvotāji un novada tēls.
Vēlas atgūt pieminekli
Pērn valsts budžetā Alojas novadam Kārļa Zāles pieminekļa atgriešanai Alojā naudu piešķīra no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) programmas Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem. Tā bija paredzēta pieminekļa uzstādīšanai nepieciešamā laukuma izveidošanai un labiekārtošanai. Valsts budžetā iedalītos līdzekļus novada dome 2017. gadā neapguva. Taču gada nogalē pašvaldība tos nevis atskaitīja atpakaļ valsts budžetā, kā tas šādos gadījumos notiek, bet gan laikā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu ieskaitīja ar domes priekšsēdētāju Valdi Bārdu (ZZS) savulaik saistītās SIA Draugu dārzs kontā. Ar šo firmu domes priekšsēdētāja vietnieks Jurģis Rācenis (ievēlēts no KPV LV, bet vairs nav šajā partijā), kurš amatā ir nepilnus divus mēnešus, 28. decembrī noslēdza līgumu par pieminekļa uzstādīšanai nepieciešamā laukuma izveidi.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 17. janvāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!