Kopumā ārkārtas stāvoklis jau no otrdienas, 29. augusta līdz 30. novembrim tiks izsludināts 27 novados - Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu un Krustpils novados, portālu Diena.lv informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inta Šaboha.
Papildus atbalstam izsludināt ārkārtējo situāciju attiecībā uz infrastruktūras atjaunošanu plūdu skartajās teritorijās KVP sēdes laikā tika nolemts uzdot ministrijām līdz 15.septembrim apzināt un apkopot informāciju saistībā ar infrastruktūras bojājumiem, lai iesniegtu Ministru kabinetā pieprasījumus par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai segtu infrastruktūras atjaunošanu plūdu skartajās teritorijās.
Kučinskis stāstīja, ka patlaban nav zināms lietavu skartajos reģionos nodarīto postījumu finansiālais apjoms, bet ir skaidrs, ka finansējums tiks rasts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Krīzes vadības padome pieņēma lēmumu izveidot koordinācijas padomi, kas koordinēs jautājumus saistībā ar cietušajām pašvaldībām.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) informēja, ka lauksaimniekiem ir zināms, kādā veidā pieteikt zaudējumus elektroniski. Taču vēl nav zināmi kritēriji, pēc kādiem tiks kompensēti zaudējumi. Dūklavs atzina, ka viens no kompensācijas mehānismiem būs, ka kompensācija tiek piešķirta par ieguldījumiem uz vienu hektāru, bet netiks kompensēta plānotā neiegūtā peļņa.
Dūklavs arī informēja, ka Zemkopības ministrija šā gada novembrī informēs ministru kabinetu par kopējiem zaudējumiem laukaimniekiem.
Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) sacīja, ka kopējie infrastruktūrai nodarītie postījumi aplēsti 1 170 000 eiro apmērā, bet šī summa vēl tiks precizēta. Plānots, ka kompensācijas par postījumu seku novēršanu infrastruktūrai tiks nodrošinātas līdz septembra beigām.
Kā ziņots, 24.augusta vakarā Latgalē beidzās lietavas, kuru nokrišņu daudzums pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem Rēzeknes novērojumu stacijā 32 stundās sasniedza 159 milimetrus jeb 229% no augusta normas. Tāpat tiek minēts, ka daudzviet Latvijas austrumu pierobežā kopējais nokrišņu daudzums ir bijis vēl lielāks.
Rezultātā ir cietuši vairāki reģionam nozīmīgi ceļi, kā arī dzīvojamās mājas un lauksaimniecības sējumi.
28.augustā kopā ar pašvaldību un lauksaimnieku pārstāvjiem izanalizējot radušos situāciju, premjers Māris Kučinskis (ZZS) nolēma valdībā virzīt jautājumu par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu lauksaimniecības sektorā. Tāpat, ņemot vērā Ministru prezidenta, zemkopības ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra sniegto informāciju, kā arī pašvaldību vēstulēs norādīto, nolemts prasīt atzīt, ka daļā Latgales teritorijas plūdu dēļ ir izveidojusies krīzes situācija, kas prasa tūlītēju rīcību.
pepe