LETA jau vēstīja, ka, atsaucoties uz iedzīvotāju grupas iesniegumu, Jelgavas novada dome plāno izskatīt saistošos noteikumus, kas sadarbībā ar kaimiņu novadiem ļautu Lielupes ūdeņos nodarboties ar licencētām zemūdens medībām, aģentūru LETA iepriekš informēja Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone.
Viņa pauda, ka iedzīvotāju grupas interesēs būtu saņemt akceptu un atbalstu arī no Rundāles, Bauskas un Ozolnieku novadu pašvaldībām, lai zemūdens medības būtu iespējamas garākā Lielupes upes posmā.
Arī BMMB ar Bauskas novada pašvaldību izskatīs jautājumu par zemūdens medībām Lielupē, taču biedrības nostāja drīzāk ir noraidoša. Iespējams, medības tiks atļautas tikai kādā Lielupes baseina posmā.
"Mēs tērējam līdzekļus, laižot upē lašu mazuļus. Izaug skaistas zivis, bet tad krastā iznāk viens zemūdens mednieks ar lielu lasi pie sāna un pastāsta, ka medību laikā savainojis vēl piecas zivis. Viņi kropļo zivis. Bet vietās, kur ir seklāks, apdraud cilvēkus," klāstīja Seleckis.
Viņš aģentūrai LETA pauda, ka zemūdens mednieki ir grūti kontrolējami.
"Ja valstī pieņemti noteikumi, kas neļauj medīt zem ūdens, domāju, ka mums nebūtu pamata diskutēt par šo jautājumu," tā Seleckis.
Jau ziņots, ka, stājoties spēkā Ministru kabineta noteikumiem "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi", līdz ar 2016.gada 1.februāri kā zemūdens medībām atļaujamas vietas uzskaitīti 55 ezeri un upes vai to daļas. Likums paredz, ka par visām citām ūdenstilpēm, kur būtu organizējamas licencētas zemūdens medības, konkrētajai upes baseina administratīvās teritorijas pašvaldībai jāpieņem saistošie noteikumi.
"Tā kā uzskaitīto upju vai ezeru vidū nav minēta Lielupe vai tās atzarojumi - Mūsa vai Mēmele -, zemūdens mednieki ir ieinteresēti veicināt pašvaldības atvērtību, atbalstu un izpratni par šāda sporta un dzīvesveida ieguvumiem savā administratīvajā teritorijā," iepriekš skaidroja Kaņepone.