Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Sestdiena, 13. aprīlis
Egils, Egīls, Nauris

Bērziņa lēmumu par Bartaševiča iespējamo atstādināšanu sola tuvākajā laikā

Lēmums par Rēzeknes domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča (Kopā Latvijai) iespējamo atstādināšanu varētu būt tuvākajā laikā. Kā aģentūrai LETA norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas (JV) birojā, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja atstādināšanas procedūra ir sākta.

Pēc ministres paustā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija turpina darbu pie tiesiskā pamatojuma, un jau drīzumā būs konkrēti lēmumi.

"Pašvaldības vadītājam jārīkojas likuma ietvaros, pēc tāda principa savos lēmumos arī vadīšos, visatļautība netiks tolerēta," akcentēja Bērziņa.

Jau rakstīts, ka, ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus, Finanšu ministrija (FM) vērsusies Ģenerālprokuratūrā un citās tiesībsargājošajās iestādēs, lai tās izvērtētu Rēzeknes domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") un domes darbinieku atbildību par izveidojušos finanšu situāciju pašvaldībā, aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.

Trešdien, 11.oktobrī, FM notika Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas sēde, kurā tika izskatīti Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības iesniegtie finanšu dokumenti. Uz komisijas sēdi tika uzaicināts arī Rēzeknes domes priekšsēdētājs un par pašvaldības finansēm atbildīgie darbinieki.

Rēzeknes pārstāvji ir apstiprinājuši, ka, pieņemot 2023.gada budžetu, tajā netika paredzēts viss nepieciešamais finansējums, tajā skaitā, atlīdzības izmaksai. Trūkstošais finansējuma apmērs atlīdzības izmaksai vairākām pašvaldības iestādēm bija 2,1 miljons eiro.

FM skaidro, ka, neparedzot budžetā finansējumu, dome ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldību autonomo funkciju izpildi. Tāpat pašvaldība ir slēgusi vairākus līgumus ar darbu veicējiem par vērienīgu investīciju projektu īstenošanu, neparedzot budžetā finansējumu saistību izpildei. FM rīcībā ir dokumenti, kas apliecina, ka pašvaldības atbildīgie darbinieki ir apzināti neievērojuši normatīvos aktus, kas saistīti ar finanšu plānošanu.

Likums par budžetu un finanšu vadību paredz, ka budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi. Budžeta finansētu institūciju, budžeta nefinansētu iestāžu un pašvaldību, kā arī kapitālsabiedrību, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa, vadītāji ir atbildīgi par šajā likumā noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem, skaidro FM pārstāvji.

Saskaņā ar likumu "Par pašvaldību budžetiem" pašvaldības domes priekšsēdētājs atbild par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību, un pašvaldības dome organizē pašvaldības budžeta izpildi, nodrošinot līdzekļu racionālu izlietošanu, pamatojoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Reaģējot uz informāciju par iespējamo finanšu stabilizācijas procesa sākšanas nepieciešamību Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā, FM izmantoja Revīzijas pakalpojuma likuma piešķirtās tiesības, vēršoties Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijā ar lūgumu izvērtēt nepieciešamību veikt ārkārtas kvalitātes kontroles pārbaudi zvērinātu revidentu komercsabiedrībā. Atbilstoši pašvaldības pārstāvju sniegtajai informācijai, pašvaldībai ir ilglaicīga sadarbība ar SIA "Auditorfirma Šķibele un partneri".

Tāpat FM informēs valdību par ārkārtējo finanšu situāciju pašvaldībā un konstatētajiem pārkāpumiem budžeta plānošanā. Vienlaikus, izprotot situācijas nopietnību, no kuras nevar ciest pašvaldībā strādājošie un Rēzeknes valstspilsētas iedzīvotāji, tiks piedāvāti risinājumi iespējamajām darbībām finanšu situācijas normalizēšanai. Vienlaikus ir būtisks Valsts kontroles veiktās revīzijas rezultāts, kas ļaus labāk apzināt patieso finanšu situāciju Rēzeknes pašvaldībā.

Ja pašvaldība nav gatava konstruktīvi sadarboties un veikt pasākumus finanšu situācijas uzlabošanai, finanšu ministrs atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam var pieņemt lēmumu par stabilizācijas procesa uzsākšanu, skaidro FM pārstāvji. Tāpat, ja vēl tiks konstatēti jauni fakti, kas pasliktinās jau tā smago finanšu situāciju Rēzeknes pašvaldībā, tostarp tādi, kas saistīti ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēto projektu īstenošanu, tad stabilizācijas procesa sākšana ir neizbēgama.

Stabilizācijas procesa mērķis ir pašvaldībai, kura ir nonākusi ārkārtējās finansiālās grūtībās, spēt ilgtermiņā nodrošināt likumā noteikto pašvaldību autonomo funkciju izpildi un neuzņemties saistības bez finansiāla seguma. Stabilizācijas procesa kritērijus un kārtību nosaka likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību".

Pašvaldībā, kurai sākts stabilizācijas process, joprojām strādā pašvaldības dome, bet pašvaldības finansiālo darbību uzrauga valsts iecelts stabilizācijas procesa uzraugs. Pašvaldības darbs notiek, stingri ievērojot apstiprināto stabilizācijas plānu, reizi ceturksnī atskaitoties FM par tā izpildi.

Jau ziņots, ka 1.septembrī FM ir iesniegts Rēzeknes domē apstiprināts finanšu stabilizācijas procesa pieteikums, kuru jāapstiprina FM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Uz 30.augustu Rēzeknes pilsētas pašvaldības lielākie kavētie maksājumi ir SIA "Rēzeknes Siltumtīkli" - 503 339 eiro un SIA "ACBR" - 312 720 eiro par pilsētas ielu remontdarbiem un ikdienas uzturēšanu. Kopējā kavēto maksājumu summa ir 1,9 miljoni eiro.

Pašvaldībai nepieciešami līdzekļi algām - 1,6 miljoni eiro un 4,4 miljoni eiro prioritāro investīciju projektu pabeigšanai.

Kopā Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu stabilizācijai līdz gada beigām vajadzīgi 6 004 309 eiro.

Stabilizācijas pamatojumā uzskaitīti prioritārie investīciju objekti, kurus pašvaldība plāno pabeigt, lai palielinātu ienākumus vai arī nezaudētu jau ieguldītos līdzekļus. Prioritārie objekti ir rekreācijas centrs, kura pabeigšanai vajadzīgi 3,3 miljoni eiro, kā arī ārpusprojekta izmaksas šim projektam 0,6 miljoni eiro, biznesa klasteris, kura attīstībai plānoti 63 750 eiro, Blaumaņa ielas pārbūvei Rēzeknē - 85 615 eiro, kā arī bērnudārza "Rotaļa" vienkāršotai atjaunošanai - 327 612 eiro.

Veicamo pasākumu plānā iekļauta arī Kultūras nama ēkas pārbūve, tai būtiski samazinot pašvaldības līdzfinansējumu. No šīs pārbūves plānots būtisks ietaupījums par komunāliem pakalpojumiem un papildu ieņēmumi gan no telpu nomas, gan biļešu tirdzniecības uz kultūras pasākumiem.

Plānā skaidrots, ka 19 hektāru lielā biznesa klastera attīstības mērķis ir attīstīt nacionālas nozīmes industriālo parku. Projekta rezultātā plānots izveidot vismaz 70 jaunas darbavietas, no kā Rēzeknes pilsētas budžetā veidosies papildu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi.Tāpat ienākumi plānoti no noliktavas ēku, dzelzceļa atzaru, zemesgabalu nomas maksām industriālajā parkā.

Pašvaldība atteikusies no pašvaldības īres mājokļu būvniecības, kam jau ir izstrādāts būvprojekts. Pašvaldība plāno attīstītāju piesaisti un izsoļu organizēšanu zemes gabalu pārdošanai ar piesaistītiem būvprojektiem, tā iegūstot līdzekļus no zemesgabalu pārdošanas un kompensējot būvprojekta izstrādes izmaksas. Tāpat pašvaldība atteikusies no divu sociālo māju atjaunošanas, to nododot pašvaldības kapitālsabiedrībai "Rēzeknes namsaimnieks".

FM informēja, ka pašvaldībai 2023.gada astoņos mēnešos ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa un Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda dotācijas prognozes pārpilde 0,62 miljonu eiro apmērā, kas primāri ir novirzāma uzņemto saistību izpildei.

Tāpat FM atkārtoti aicināja pašvaldību pārskatīt budžeta izdevumus, tajā skaitā detalizēti pārskatot budžeta izdevumus brīvprātīgo funkciju finansēšanai, lai rastu līdzekļus uzņemto saistību izpildei un ar pašvaldībai pieejamiem līdzekļiem sabalansētu budžetu.

Vienlaikus FM vērš uzmanību, ka pašvaldība turpina sniegt atšķirīgu informāciju par tās finanšu situāciju. Atbilstoši pašvaldības 2023.gada augusta pārskatam, pašvaldības uzņemto aizņēmumu un galvojumu saistību apmērs ir augstāks, nekā līdz šim tika norādīts: 2023.gadā 18,44%, 2024.gadā 24,27%, 2025.gadā 21,75%, 2026.gadā 22,09%, 2027.gadā 21,41% un turpmākajos divos gados - vidēji 20,54%.

Tāpat arī informācija par pašvaldības kavētajiem maksājumiem uz 31.augustu ir sniegta atšķirīga: atbilstoši pašvaldības 8.septembra vēstulē sniegtajai informācijai kavētie maksājumi ir 1,7 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinājumā ar kavētajiem maksājumiem uz 31.jūliju ir pieauguši par 0,8 miljoniem eiro, pauž ministrijā.

Valsts kontrole ir sākusi revīziju pašvaldībā, lai gūtu patiesu informāciju par faktisko finanšu situāciju un 2023.gada budžeta vadības procesu. Pēc FM 11.septembrī pieprasītās papildu informācijas saņemšanas no pašvaldības un pēc informācijas saņemšanas no Valsts kontroles atbildīgās institūcijas vērtēs radušos situāciju un Domes amatpersonu rīcību gan atbilstoši Likumā par budžetu un finanšu vadību, gan Pašvaldību likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas