Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Ceļus uzlabo arī Alūksnē

Savulaik Alūksnes novads saistībā ar autoceļiem plašāk Latvijā izskanēja, kad autoceļa Alūksne–Liepna (P41) posmam, kuram tika veikta seguma maiņa, radās defekti. Proti, uz grants ceļa uzklātais melnais segums tehnoloģisku problēmu dēļ neizturēja slodzi un sāka izšķīst.

Toreiz darbu veicējs a/s Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU), neskatoties uz to, ka defektu iemesls bija arī svara ierobežojumu neievērošana, uzņēmās pilnu atbildību par situāciju un minēto ceļa posmu 2,4 kilometru garumā no Alūksnes līdz Karitāniem izlaboja. Kā skaidro ceļu inženieri, problēma bija apstāklī, ka, uzklājot divkāršo segumu uz grantētā ceļa, tam nebija nostiprinājusies un noformējusies no jauna uzbērtā grantētā pamatne, tāpēc atsevišķās vietās nolobījās jaunais, melnais segums. Nākamajos šāda veida seguma maiņas objektos grants ceļa segumu papildina ar šķembu kārtu.

 

Iespēju robežās remontē

Alūksnes novada autoceļu stāvoklis neizceļas ne pozitīvā, ne arī negatīvā ziņā un situācija novadā ir līdzīga kā citos reģionos. "Ceļu stāvoklis Alūksnes novadā tāpat kā daudzviet Latvijā ir kritiskā stāvoklī, jo īpaši lietavu un atkušņa periodos. Vietējie un reģionālie autoceļi šajā laikā kravas transportam tiek slēgti. Tas rada grūtības vietējiem ražotājiem piegādāt izejmateriālus, kā arī izvest gatavo produkciju no ražotnēm. Arī šoseja Rīga–Veclaicene (A2) jau vairākus gadus gaida steidzamus uzlabojumus atsevišķos posmos mūsu novada teritorijā," akcentē Alūksnes pilsētas pašvaldības pārstāvis, gan piebilstot, ka pēdējo trīs gadu laikā pašvaldībai ir izdevusies veiksmīga sadarbība ar LAU, kas ar Satiksmes ministrijas un VAS Latvijas Valsts ceļi atbalstu sāka ceļa P41 seguma maiņu posmā Alūksne–Maliena.

"Protams, paveiktais apjoms nav liels, bet sadarbība ir sākusies, un mēs ceram, ka darbu apjoms uz mūsu ceļiem katru gadu  palielināsies," akcentē Alūksnes pašvaldībā.

LAU Alūksnes ceļu rajona direktors Raitis Niedra norāda, ka šogad jūlijā šim pašam autoceļam ir paredzēts uzklāt melno segumu 4,6 kilometru garā posmā līdz Malienai, bet, ja tiks apstiprināts finansējums, nākamgad melnais segums tiks arī šā ceļa 4,3 kilometrus garam posmam līdz Mālupei. "Melnais segums nav gluži asfaltbetons, bet gan bitumena emulsija un šķembu kārtu segums, ar kuru noklāj iepriekš sagatavotu grants ceļa klātni. Šāda tehnika novērš gan putekļu veidošanos, gan arī paaugstina grants ceļa noturību, nodrošinot vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem kvalitatīvākas pārvietošanas iespējas," skaidro R. Niedra, piebilstot, ka pirms šo darbu veikšanas nepieciešams sagatavot grants ceļu, tajā skaitā sakārtot ūdens novades sistēmu – izrakt un iztīrīt grāvjus, sakārtot ceļa nomales un arī uzlabot grants segumu.

 

Svarīgi biznesam un iedzīvotājiem

Alūksnes pašvaldības pārstāvji akcentē, ka pašvaldību ceļu rekonstrukcijai nozīmīgs atbalsts ir ES fondu finansējums. Tādējādi laikā no 2016. līdz 2018. gadam ir iespēja rekonstruēt ceļa posmus katrā Alūksnes novada pagastā vietās, kur ir lielāka saimnieciskā darbība. "Ceļu kvalitātei ir ļoti liela nozīme uzņēmējdarbības attīstībā reģionos. Jaunas ražošanas iespējas uzņēmēji saskata veidot primāri tur, kur atrodas resursi, ir sakārtoti un izbraucami ceļi. Pretējā gadījumā uzņēmējam ir grūti plānot saimniecisko darbību. Ir novērojama arī privāto saimniecību attīstība vietās, kur ir no jauna asfaltēti ceļi, piemēram, Alūksne–Zaiceva. Laba ceļa gadījumā tiek nodrošināta savlaicīga piekļuve teritorijai, netiek bojāta tehnika un neviens attālums vairs nav šķērslis, lai nokļūtu līdz saviem īpašumiem kādā attālākā teritorijā novadā un valstī, kā rezultātā veidojas līdzsvarota valsts attīstība," akcentē Alūksnes pašvaldības pārstāvis.

Savukārt R. Niedra, piekrītot, ka novada autoceļu, sevišķi ar grants segumu, kopējais stāvoklis ir slikts, kas tādējādi, īpaši pavasaros un rudeņos, padara braukšanu pa tiem neērtu un lēnāku, tomēr norāda, ka kopumā novada ceļi ir izbraucami. "Atsevišķiem ceļiem vai to posmiem pavasaros un rudeņos tiek noteikti masas ierobežojumi, tomēr kopumā šie autoceļi ir izmantojami gan uzņēmējiem, gan reģiona iedzīvotājiem," akcentē R. Niedra. Viņš arī pauž, ka ceļu uzturētājs ceļu tīkla sakārtošanu pēc iespējas saskaņo ar apkārtējām pašvaldībām, lai, plānojot ikdienas uzturēšanas darbus, ņemtu vērā pašvaldībai un tās iedzīvotājiem svarīgākās prioritātes.

 

Atslēga Austrumlatvijas attīstībai

Alūksnes pārstāvji norāda, ka varētu būt labāka valsts sadarbība ar pašvaldībām tieši ceļu uzturēšanas jomā. "Neskatoties uz joprojām mazo finansējumu ceļu nozarei, valstij par savām 119 pašvaldībām vajadzētu rūpēties kā par saviem bērniem, neņemot vērā tikai satiksmes intensitāti pa konkrētiem autoceļiem, bet arī domājot par cilvēkiem, kas dzīvo, ražo, maksā nodokļus, skolo bērnus dažādās pašvaldībās, neskatoties uz to lielumu. Būtībā ir atsevišķas vietas valstī, kur autoceļus remontē jau otrreiz, bet tajā pašā laikā daudzviet autoceļš nav sagaidījis savu pirmo iespēju," norāda Alūksnes pašvaldībā, paužot uzskatu, ka ir jāturpina ceļu rekonstrukcija straujākā tempā, meklējot dažādas iespējas piesaistīt nepieciešamo finansējumu. "Ieguldījums ceļos ir ieguldījums mūsu valsts nākotnē. Labais piemērs šajā nozarē atkal ir mūsu kaimiņi Baltijā. Jāsaprot –  kamēr nav kvalitatīvu ceļu, arī investori ir ļoti piesardzīgi un skatās ar lielu pietāti attiecīgajā virzienā. Ceļi ir kā atslēga attīstībai Austrumlatvijā un lauku teritorijās," akcentē pašvaldību pārstāvji.

 

Dubultā virsma – 60 kilometru garumā

LAU šogad plāno veikt dubultās virsmas apstrādi uz grants ceļiem Inčukalnā, Ilūkstē, Madonā, pie Pļaviņām, kā arī uz ceļa Baltezers–Āņi un Ogresgals–Lielvārde kopumā 60 kilometru garumā. Dubultās virsmas apstrāde ir virsmas uzturēšanas metode, nevis segas rekonstrukcija. Uz šādi apstrādātiem ceļu posmiem ir jāievēro noteikti masas ierobežojumi. Arī ceļu uzturētājiem jābūt uzmanīgākiem ar sniega šķūrēšanu vai sāls kaisīšanu. Šādus ceļus ziemā nedrīkst arī rievot, ja nav pietiekami bieza piebraukta sniega kārta.

Veicot dubultās virsmas apstrādi, autoceļa virsma iegūst asfaltam līdzīgu segumu, tomēr tās noturība nav pielīdzināma asfaltam. Līdz ar to šo tehnoloģiju izmanto uz ceļiem ar nelielu satiksmes intensitāti. Galvenie ieguvumi no šāda ceļu seguma ir iedzīvotājiem, kas dzīvo ceļu tuvumā, jo segums pilnībā novērš ceļa putēšanu, bet autovadītājiem tiek nodrošināti komfortablāki braukšanas apstākļi. Virsmas apstrādes sezona ir tikai trīs mēneši − jūnijs, jūlijs, augusts. Darbi tiek veikti ar bitumena emulsiju − lai ūdens pilnībā no bitumena izdalītos līdz pirmajām salnām, ir jāpaiet 60 un vairāk dienām.

Latvijā līdz šim ar dubultās virsmas metodi ir apstrādāti aptuveni 250 kilometri ceļu. Pirmie ar dubulto virsmu apstrādi apstrādātie grants ceļi jau tiek ekspluatēti aptuveni astoņus gadus, praksē pierādot savu ilgtspēju. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas