Daugavpils Križu mikrorajonā deinstitucionalizācijas projekta īstenošanas gaitā bija plānots izmitināt cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, un šim mērķim sagatavoti lieli četristabu dzīvokļi. Križos tika plānota arī Jauniešu māja.
Tomēr, ieklausoties mikrorajona iedzīvotāju viedoklī, ņemot vērā projekta tehnikās grūtības, kā arī domes vadības un citu deputātu personīgo iejaukšanos, nolemts atteikties no šīs idejas, pauda pašvaldībā. Dzīvokļi, kas iepriekš bija paredzēti šiem mērķiem, tikšot piedāvāti jaunajiem ārstiem un citiem speciālistiem.
Tagad, ņemot vērā izmaiņas iepriekšējos Daugavpils domes lēmumos, cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem turpinās dzīvot grupu dzīvokļos Šaurajā ielā, bet nākotnē - arī jaunos grupu dzīvokļos, kas atradīsies pilsētas pansionāta teritorijā, 18.novembra ielā.
Pašvaldībā uzsver, ka Labklājības ministrija atbalsta izmaiņas. Lēmumi par atteikšanos no Jauniešu mājas un grupu dzīvokļu adreses maiņu akceptēti pēdējā domes sēdē.
Jau vēstīts, ka ažiotāžu ap cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem izmitināšanu Križu mikrorajonā pilsētas mērs Andrejs Elksniņš (S) sauca par vienu no iemesliem, kādēļ janvāra vidū no amata atbrīvota domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Helēna Soldatjonoka (Latgales partija). Vēlāk gan viņa atkal ievēlēta amatā.
Deinstitucionalizācija ir valsts mērogā aizsākts process, ko Labklājības ministrijas deklarējusi par vienu no savām prioritātēm. Tāpat tā redzama starp valdības deklarācijā izvirzītajiem mērķiem.
Ministrija uzsver, ka deinstitucionalizācija ir iekļaujošas sabiedrības veidošanas process, mainot attieksmi un attīstot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sistēmu visā valstī - grupu mājas, specializētās darbnīcas, dienas aprūpes centrus, sociālo mentoru pakalpojumus, atbalsta grupas. Tādējādi tiks nodrošināts nepieciešamais atbalsts cilvēkiem, kuriem ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, lai viņi varētu dzīvot mājās, ģimeniskā vidē, saņemot nepieciešamo atbalstu parastā mājoklī vai grupu mājā, norādījusi ministrija.
"Iespēja dzīvot, kur un ar ko kopā vēlas, piedalīties sabiedrības dzīvē un pieņemt lēmumus par savu dzīvi, ir lietas, kuras lielākā daļa cilvēku uzskata ar pašsaprotamām. Tomēr cilvēkiem ar invaliditāti šādas iespējas nereti ir ierobežotas, un tieši to nodrošināšanu paredz deinstitucionalizācija un ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktās tiesības uz neatkarīgu dzīvi," uzsvērusi Labklājības ministrija.
Irlielāmērāticams