Savā publiskajā paziņojumā "Facebook" Elksniņš šādu rīcību pamato ar gribas un naudas trūkumu un piebilst, ka Daugavpilij ir bagāta vēsture.
Kā skaidro Elksniņš, pirmdien notikusi Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēde, kurā izskatīts priekšlikums pārdēvēt vairākas ielas. Biedrība "Publiskās atmiņas centrs" aicināja pārdēvēt Sociālistiskā darba varoņa, ķīmisko ieroču indīgās kaujas gāzes iprīta sintezētāja Nikolaja Zeļinska un Padomju Savienības varoņa, PSRS Augstākās Padomes deputāta, LPSR ministra, Latvijas Komunistiskās partijas Rīgas apriņķa sekretāra, Strādnieku un zemnieku sarkanās armijas kaujinieku komandiera Otomāra Oškalna slavināšanai nosauktās ielas. Sēdē nolemts ielas nosaukumus tomēr nemainīt.
Biedrība "Publiskās atmiņas centrs", kurā apvienojusies daļa bijušo Valsts drošības komitejas dokumentu izpētes komisijas pētnieku, paudusi sašutumu, ka 2.augustā Daugavpils domes amatpersonas paziņoja, ka tās ierosinājumu par ielu pārdēvēšanu skatīs 8.augusta sēdē, un uzstāja, ka ierosinātājiem sēdē jāpiedalās attālināti "Zoom" formātā.
8.augustā pēc dažu sekunžu dalības sēdē, neļaujot pateikt nevienu vārdu, ierosinātāju, kā apgalvo "Publiskās atmiņas centrs", izmeta no sanāksmes, kā arī bloķēja piekļuvi sēdei, nepaskaidrojot iemeslus un stundām neatbildot uz ierosinātāja elektronisku aicinājumu ļaut piedalīties diskusijā. Pēc šīs Daugavpils domes rīcības biedrība turpināšot saziņu ar to tikai rakstveidā.
Elksniņš paskaidroja, ka pirmdien notikušajā sēdē tika izskatīts fiziskas personas iesniegums un sēdes organizatori var izlemt, vai papildu uzklausīt iesniedzēja argumentus vai nē.
Kā ziņots, "Publiskās atmiņas centrs" kopumā Latvijā identificējis vairāk nekā 90 ielas, kuru padomju "varoņus" slavinošie nosaukumi būtu būtu obligāti maināmi, un vēl par 50 ielām varētu diskutēt, uzskata biedrība.
Jautājums par nepieciešamību mainīt padomju laikā ielām dotos nosaukumus, kas cildina padomju ideoloģijai atbilstošus personāžus, aktualizējās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.