Tostarp ĀCM pirmā riska zona noteikta Dienvidkurzemes novada Grobiņas un Otaņķu pagastos, Nīcas pagasta daļā uz ziemeļiem no apdzīvotas vietas Bernāti, autoceļa Skatre-Rolavi, Nīca-Otaņķi-Grobiņa, kā arī Liepāja-Rucava un Bārtas upes, kā arī Grobiņas pilsētā.
Tāpat pirmā riska zona noteikta Ropažu novada Stopiņu pagasta daļā, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa Juglas papīrfabrikas ciemats-Ulbroka, Rīga-Ērgļi un Ulbroka-Ogre, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes.
Tikmēr otrā riska grupa noteikta Dienvidkurzemes novada Aizputes, Cīravas, Lažas, Durbes, Dunalkas, Tadaiķu, Vecpils, Bārtas, Sakas, Bunkas, Priekules, Gramzdas, Kalētu, Virgas, Dunikas, Vaiņodes, Gaviezes, Rucavas, Vērgales, Medzes pagasts, Nīcas pagasta daļā uz dienvidiem no apdzīvotas vietas Bernāti, autoceļa Skatre-Rolavi, Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava), Nīca-Otaņķi-Grobiņa, Bārtas upes.
Kā arī otrā ĀCM riska grupa noteikta Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta daļā uz dienvidiem no autoceļa Kuldīga-Skrunda-Embūte, Ezere-Embūte-Grobiņa, autoceļa no apdzīvotas vietas Dinsdurbe, Kalvenes pagasta daļā uz rietumiem no ceļa pie Vārtājas upes līdz autoceļam Rīga (Skulte)-Liepāja, uz dienvidiem no autoceļa Rīga (Skulte)-Liepāja, uz rietumiem no autoceļa Skrēģi-Poļi-Rožkalni-Dobeļi, Kazdangas pagasta daļā uz rietumiem no ceļa Skrēģi-Poļi-Rožkalni-Dobeļi, Aizpute-Kalvene, Skrunda-Aizpute, Snēpele-Kazdanga, Aizputes, Durbes, Pāvilostas un Priekules pilsēta.
Savukārt otrā riska zona līdz šim tika attiecināta uz 39 teritoriālajām vienībām. To starpā ir Aizkraukles, Alūksnes, Augšdaugavas, Ādažu, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Jelgavas, Jēkabpils, Krāslavas, daļas Kuldīgas, Ķekavas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Madonas, Mārupes, Ogres, Olaines, Preiļu, Rēzeknes, daļas Ropažu, Salaspils, Saldus, Saulkrastu, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Varakļānu, un daļas Ventspils novada.
Tāpat ĀCM otrā riska zona spēkā ir Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas un Rēzeknes valstspilsētu pašvaldībās.
Savukārt trešā ĀCM riska zona noteikta Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta daļā uz ziemeļiem autoceļa Kuldīga-Skrunda-Embūte, Ezere-Embūte-Grobiņa, autoceļa no apdzīvotas vietas Dinsdurbe, Kalvenes pagasta daļā uz austrumiem no ceļa pie Vārtājas upes līdz autoceļam Rīga (Skulte)-Liepāja, uz ziemeļiem no autoceļa Rīga (Skulte)-Liepāja, uz austrumiem no autoceļa Skrēģi - Poļi - Rožkalni - Dobeļi, Kazdangas pagasta daļā uz austrumiem no ceļa Skrēģi-Poļi-Rožkalni-Dobeļi, Aizpute-Kalvene, Skrunda-Aizpute, Snēpele-Kazdanga.
Tajā pašā laikā trešā riska zona noteikta Kuldīgas novada Rudbāržu, Nīkrāces, Padures pagastā, Laidu pagasta daļā uz dienvidiem no autoceļa Snēpele-Kazdanga, Turlava-Valtaiķi-Embūte, Raņķi-Atmatas, Raņķu pagasta daļā uz dienvidiem no autoceļa Raņķi-Atmatas līdz robežai ar Ventas upi, Skrundas pagastā (izņemot pagasta daļu uz ziemeļaustrumiem no Skrundas, Cieceres upes un Ventas upes), Skrundas pilsētā, Ēdoles pagasta daļā uz austrumiem no autoceļa Alsunga-Tērande-Ziras, Ēdole-Lēpices, Ēdole-Liedikas, Kuldīga-Alsunga-Jūrkalne, Īvandes pagasta daļā uz ziemeļiem no autoceļa Kuldīga-Alsunga-Jūrkalne, Rumbas pagasta daļā uz ziemeļiem no autoceļa Talsi-Stende-Kuldīga.
Tāpat trešā riska zona noteikta Ventspils novada Zlēku pagastā, Ugāles pagasta daļā uz dienvidiem no autoceļa Rāpati-Krievciems, uz rietumiem no autoceļa Zlēkas-Ugāle, Ziru pagasta daļā uz austrumiem no autoceļa Alsunga-Tērande-Ziras, Ventspils-Kuldīga-Saldus, Piltenes pagasta daļā uz dienvidiem no autoceļa Piltene-Silakrogs, Piltene-Zlēkas, autoceļa līdz Ventas upei.
Latvijā ir definētas trīs ĀCM riska zonas. Pirmajā riska zonā ir teritorijas, kurās nav konstatētas ar ĀCM slimas mājas cūkas un mežacūkas, tomēr šī riska zona tiek noteikta kā aizsardzības zona ap trešo vai otro riska zonu. Otrajā riska zonā ir teritorijas, kurās ir konstatētas ar ĀCM slimas mežacūkas. No šīs zonas aizliegts pārvietot dzīvas mājas cūkas, bet cūkgaļu, kā arī gaļas izstrādājumus drīkst izvest, ievērojot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) noteiktās biodrošības normas. Savukārt trešajā riska zonā ir teritorijas, kurās ir konstatētas ar ĀCM slimas mājas cūkas un mežacūkas.
LETA jau vēstīja, ka ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. ĀCM Ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks.
Šogad Latvijā mežacūku populācijā ĀCM, pēc PVD datiem, līdz šim konstatēts kopumā 685 mežacūkām 26 novadu 155 pagastos.
Savukārt kopš 2014.gada jūnija, kad Latvijā pirmo reizi tika reģistrēts ĀCM, vīruss konstatēts kopumā 6687 mežacūkām, tostarp 2014.gadā Latvijā ĀCM tika konstatēts 217 mežacūkām, 2015.gadā - 1048, 2016.gadā - 1146, 2017.gadā - 1431, 2018.gadā - 905, 2019.gadā - 430, 2020.gadā - 377, bet 2021.gadā - 448 mežacūkām.
PVD iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka konstatēto ĀCM gadījumu skaita pieaugums mežacūku populācijā saistīts ar mežacūku populācijas pieaugumu.
PVD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic pārtikas aprites un veterinārmedicīnas nozares valsts uzraudzību un kontroli.