"Patlaban no darba atbrīvoti aptuveni 150 darbinieki, un viņiem darba algā un kompensācijās izmaksāti gandrīz 100 000 eiro," skaidroja Kovaļenko.
Kopējo no darba atbrīvojamo KVV Liepājas metalurga darbinieku skaitu Kovaļenko patlaban vēl nevarēja nosaukt. Uzņēmums plāno izstrādāt rīcības plānu tuvākajā laikā.
Ja KVV Liepājas metalurgs apturēs ražošanu pavisam, valsts nepaliks zaudētājos, šodien pēc valdības sēdes medijiem sacīja premjerministre Laimdota Straujuma (Vienotība).
Jau rakstīts, ka KVV Liepājas metalurgs spiests sašaurināt ražošanu tēraudkausēšanas cehā, jo produkcijas pašizmaksa nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju gan citās valstīs Eiropas Savienībā, gan citos pasaules reģionos. Tāpat tika ziņots, ka uzņēmums no darba atbrīvo 15% darbinieku.
Straujuma stāstīja, ka Ekonomikas ministrija un Finanšu ministrija patlaban meklē risinājumus, lai ierobežotu augsto elektrības obligāto iepirkuma komponenti (OIK), tādējādi sniedzot atbalstu KVV Liepājas metalurgam un citiem energoietilpīgajiem uzņēmumiem. "Risinājumi jāmeklē. Nevaram gaidīt," uzsvēra premjerministre. Viņa noraida, ka tā būtu saucama par šantāžu.
Savukārt ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) gan norādījusi, ka uzņēmuma rīcību uzskata par šantāžu. Vēl nesen Ekonomikas ministrija (EM) sarakstē ar KVV Liepājas metalurgs vadību apliecināja, ka ministrija turpina darbu pie obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atbalsta mehānisma izstrādes energoietilpīgiem uzņēmumiem, un nebija nekādas indikācijas, ka atsevišķus darbus metalurgs varētu pārtraukt, pēc valdības sēdes žurnālistiem sacījusi Reizniece-Ozola.
"Ja tagad uzņēmums meklē dažādus iemeslus [sašaurināt ražošanu], tad es to uztveru kā mēģinājumu šantažēt valdību," uzsvēra ministre.
Viņa pilnībā noraida uzņēmuma vērstos pārmetumus valdībai un EM. "KVV Liepājas metalurga vadības rīcība liecina vai nu par neprofesionalitāti, vai mēģinājumu izspiest no valdības lielāku atbalstu, nekā kāds to var dot. Uzņēmums ir norādījis, ka tam nederēs EM patlaban apspriestais atbalsta mehānisms, bet KVV Liepājas metalurgam ir jāsaprot, ka EM izstrādā atbalsta mehānismu ne tikai konkrētajam uzņēmumam, bet visiem energoietilpīgajiem uzņēmumiem," atzina ekonomikas ministre.
Piektdien ministre dosies darba vizītē uz Liepāju, kur plānota tikšanās ar Liepājas metalurga pārstāvjiem.
Arī Liepājas mēram Uldim Seskam (Liepājas partija) uzņēmuma paziņojums ir bijis negaidīts. "Esmu ticies gan ar īpašniekiem, gan atsevišķiem vadošajiem darbiniekiem, tomēr līdz galam man nav skaidrs, kādēļ vajadzēja iedarbināt šo krāsni tikai uz nepilnām divām nedēļām un pieņemt darbiniekus, un pēc tam viņus izmest uz ielas. Tas gājiens ir absolūti nepieņemams un nepareizs," intervijā Rietumu radio sacīja Sesks.
Viņš arī norāda, ka šāda notikumu attīstība viņam bijusi pārsteigums, jo vēl tikai nedēļu pirms ceha darbības apturēšanas kopā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu (Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK) un uzņēmuma īpašniekiem bijusi tikšanās, kurā runāts par uzņēmuma attīstību un tā darbības ietekmi uz vidi.
"Domāju, ka tas bija pārsteigums 99% ar Liepājas metalurgu saistītiem cilvēkiem un neviens negaidīja, ka īpašnieki pieņems tik strauju lēmumu," sacīja Sesks. "Pēc būtības kopš uzņēmuma iegādes nekas būtisks mūsu valstī nav mainījies. Iespējams, ir mainījies kaut kas tāds, ko mēs varbūt nezinām."
Uzņēmuma saražotās produkcijas pašizmaksu palielinājušas pieaugušās metāllūžņu cenas, sacīja Sesks: "Tā varētu būt viena no svarīgajām komponentēm, lai tēraudkausēšanas cehu darbinātu."
Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo augstas efektivitātes koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam atbalstu īsteno publiskais tirgotājs, kura pienākumus no 2014.gada 1.aprīļa pilda AS Enerģijas publiskais tirgotājs.
Publiskais tirgotājs iepērk elektroenerģiju obligātajā iepirkumā no elektroenerģijas ražotājiem, maksā garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas. Minētās publiskā tirgotāja izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.
Obligātajā iepirkumā iepirktās elektroenerģijas izmaksas OIK ietver tikai tajos gadījumos, kad obligātajā iepirkumā iegādātās elektroenerģijas cena ir augstāka par elektroenerģijas tirgus cenu, kas ik stundu tiek noteikta elektroenerģijas biržā Nord Pool Spot. Obligātajā iepirkumā iepirktās elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
OIK aprēķināšanas kārtību saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu nosaka SPRK un OIK aprēķina atbilstoši SPRK apstiprinātajai metodikai "Obligātā iepirkuma komponenšu aprēķināšanas metodika", kas arī paredz OIK noteikšanu reizi gadā, pamatojoties uz iepriekšējā gada faktiskajiem datiem. Publiskais tirgotājs atbilstoši metodikai aprēķina un iesniedz SPRK apstiprināšanai OIK. Regulators pārbauda iesniegtos aprēķinus un apstiprina obligātā iepirkuma komponentes.