To bija prasījuši Ludzas, Baltinavas, Kārsavas, Ciblas un Līvānu novadi, taču ārkārtas situācija tiks izsludināta visā plūdu skartajā teritorijā - vairākos Latgales novados un Alūksnes novadā. Tomēr ārkārtas pasākumi attieksies vienīgi uz lauksaimniecības nozarei nodarītajiem plūdu postījumiem.
Tas nozīmē, ka lauksaimniecības skartās problēmas tiks kompensētas paātrinātā kārtībā, savukārt, piemēram, par ceļu infrastruktūrai nodarītajiem postījumiem valdība lems vēlāk ar atsevišķiem valdības lēmumiem, solīja Kučinskis.
"Daļā Latgales teritorijas ir izveidojusies krīzes situācija saistībā ar lielo nokrišņu daudzumu, kas prasa tūlītēju rīcību. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Satiksmes ministrijai un Zemkopības ministrijai plānots uzdot sniegt nepieciešamo atbalstu pašvaldībām un Ministru kabinetam ziņot par situāciju," informēja premjera pārstāvis Andrejs Vaivars.
Sarunā ar Latvijas Komercbanku asociāciju premjers guvis apliecinājumu, ka plūdu skarto reģionu lauksaimnieki tiek aicināti individuāli vērsties savās sadarbības bankās, lai kopīgi meklētu risinājumus, pārrunātu potenciālās izmaiņas veicamo saistību izpildē un iespējamo cita veida atbalstu no banku puses.
Pēc 24.augusta vakara, kad Latgalē beidzās lietavas, kuru nokrišņu daudzums pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem Rēzeknes novērojumu stacijā 32 stundās sasniedza 159 milimetrus jeb 229% no augusta normas un tiek lēsts, ka daudzviet Latvijas austrumu pierobežā kopējais nokrišņu daudzums ir bijis vēl lielāks.
Pēc ceturtdien piedzīvotajām spēcīgajām lietavām nokrišņu daudzums, pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, Rēzeknes novērojumu stacijā 32 stundās sasniedza 159 milimetrus jeb 229% no augusta normas, citviet pat vēl vairāk.
Plūdu rezultātā bojāti vairāki ceļi, mājas un lauksaimniecības teritorijas.
papildināta visa ziņa
Latvietis