lv informēja Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone. Jau ziņots, ka Latvijas Televīzijas raidījums De facto _svētdienas vakarā vēstīja, ka kopumā pašvaldības zaudējušas 8,19 miljonus latu.
Kā vēstīja De facto, visbiežāk nepamatoti nauda tērēta Jelgavas novada domes īstenotajos projektos (18 gadījumos), tai seko Kuldīgas novada dome (16 gadījumi), Balvu novada dome (10 gadījumi) un citas pašvaldības.
De facto stāstīja piemēru Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā. Tur gājēju ietve un veloceliņš izbūvēti par ES fondu līdzekļiem, taču ir stingri noteikts, ko drīkst darīt par Eiropas naudu. Tā, piemēram, šajā gadījumā pašvaldība nolēma arī iestādīt kociņus un aizlāpīt bedres uz blakus esošā ceļa. Tā rezultātā nelietderīgi un nepamatoti iztērējot 16 524,41 lati. De facto uzsvēra, ka šis gadījums nebija izņēmums, bet drīzāk sistemātiska problēma Jelgavas novada domes īstenotajos projektos par Eiropas naudu. Kādā reizē strādājošajiem pārmaksāts, citā gadījumā pašvaldības darbiniekiem notikušas apmācības par ES fondu līdzekļu apgūšanu, bet rezultātā plānotās tēmas apskatītas netika. Vēl bijušas situācijas, ka būvniecība izrādījusies dārgāka nekā cerēts.
"Pirmkārt, raidījumā piesaukts piemērs par īstenoto projektu Jaunsvirlaukas pagastā, kur par ES līdzekļiem izbūvēta gājēju ietve un veloceliņš, bet autobusa pieturas izbūve raksturota kā "nelietderīgi un nepamatoti iztērēti" līdzekļi. Šeit būtu jāņem vērā pašvaldības oficiālā sarakste ar uzraugošajām institūcijām CFLA, jo pašvaldībai līdzīga situācija izveidojusies ar diviem projektiem - gājēju celiņa izbūve Vircavas pagastā un gājēju ietvju un veloceliņa tīkla, autobusa pieturas vietas izbūve Jaunsvirlaukas pagastā. Visi veicamie un sākotnēji projekta pieteikumā apstiprinātie darbi uzraugošās institūcijas interpretāciju rezultātā pēc projekta nodošanas tomēr tika klasificēti kā neattiecināmi. Uzraugošā institūcija CLFLA norādīja sekojošo - "neiebilstam, ka šie darbi tiek iekļauti projekta attiecināmajās izmaksās, tomēr norādām, ka Eiropas struktūrfondu finansējums var tikt izmantots, lai realizētu daļu no tehniskā projekta. Līdz ar to šie darbi ir attiecināmi, bet apmaksājumi no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Pašvaldība ir oponējusi uzraugošajai institūcijai, uzskatot, ka līdzīga situācija nav pieļaujama," skaidroja D.Kaņepone.
Viņa skaidroja, ka Jelgavas novada pašvaldībai šobrīd kopējais Eiropas Savienības finansiālais atbalsts projektu ieviešanā ir 19 020 314 lati, no kuriem pašlaik pabeigti - 120 projekti ar kopējo ES atbalstu 14 068 013 latu apmērā. Īstenošanas stadijā šobrīd esot 48 projekti ar plānoto ES fondu atbalstu 4 952 301 lata apmērā.
"Raidījumā Jelgavas novadam pieminēti 18 neattiecināmo līdzekļu piemērošanas gadījumu. Pašvaldība kategoriski iebilst šādu skaitļu interpretācijām, ņemot vērā, ka pat netika pieminēts kopīgo piesaistīto investīciju apjoms, realizēto projektu kopskaits vai raksturota problemātika līdzekļu attiecināšanā vai neattiecināšanā," sacīja D.Kaņepone.
Viņa uzsvēra, ka skaitliski analizējot projektu realizācijas rezultātā konstatētās sekojošās neatbilstības 198 162 latu apmērā, minams, ka apjoms sastāda 5,93% no projektu kopējām attiecināmām izmaksām. "Taču jāņem vērā, ka vairumā gadījumu pašvaldība, lai sasniegtu projektu mērķi, apzināti iekļāva papildus darbus, rēķinoties ar papildus izmaksām un ilgtermiņā kvalitatīvākiem, saimnieciskākiem risinājumiem. Līdz ar to pastāv 12 strīdīgas situācijas, ko pašvaldība norādījusi gan uzraugošajām institūcijām, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Tāpēc nav saprotams, kā vārdā tiek interpretēti fakti un izdarīti secinājumi, veidojot pašvaldību "topu" par it kā neattiecināta finansējuma apjomu, ja tieši pašvaldības līdzfinansējums šajos projektos sniedzis būtisku uzlabojumu teritorijas labiekārtošanai un atbilst saimnieciskai rīcībai ilgtermiņā," iebilstot De facto sižetā paustajam, apgalvoja Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune.
"Citkārt par projekta neattiecināmajām izmaksām uzskata tādas, kuras pēc pašvaldības viedokļa ir vitāli svarīgas projekta ieviešanai un ilgtspējai. Šāda situācija radusies projekta Lielplatones speciālās internātpamatskolas infrastruktūras un mācību aprīkojuma uzlabošana realizēšanas laikā, kur piemērotas neattiecināmās izmaksas 4 604 latu apmērā saistībā ar jumta rekonstrukciju. 2008.gadā, brīdī, kad tika izstrādāts tehniskais projekts šīs skolas renovācijai, jumta rekonstrukcija netika paredzēta. Projekts tika realizēts 2011.gadā un laika posmā no tehniskā projekta izstrādes līdz projekta ieviešanai vētras postījumu rezultātā jumts bija sācis tecēt, tāpēc tika pieņemts lēmums veikt izmaiņas tehniskajā projektā un veikt arī jumta remontdarbus. Pretējā gadījumā tiktu apdraudēta iekšdarbu remonta ilgtspēja un būtu nelietderīgi ieguldīti Eiropas fondu līdzekļi. Diemžēl VIAA formāli, neiedziļinoties lietas būtībā, nepieļāva šo izmaksu iekļaušanu projekta attiecināmajās izmaksās, neraugoties uz to, ka pretēja rīcība būtu nesaimnieciska un pat projekta līdzekļus izšķērdējoša," skaidroja pašvaldība.
Jelgavas novada pašvaldība arī uzsvēra, ka no projektu uzraugošās instances viedokļa kā neattiecināmas izmaksas jeb pārkāpums tiek definēts, ja pašvaldība atsauc projekta realizāciju pirms tas uzsākts. "Piemērs - ūdenssaimniecības attīstība Mazlauku ciemā, kur Centrālā finanšu un līgumu aģentūra avansa maksājumu 60 434 latus definējusi kā neattiecināmus līdzekļus, lai gan, nerealizējot šo projektu, netika zaudēta nedz projekta, nedz pašvaldības nauda - pašvaldība avansa summu bija jau atskaitījusi atpakaļ. Paskaidrojumam, - projekts netika īstenots, pašvaldībai kritiski izvērtējot ūdens tarifa kāpumu pēc iespējamā projekta realizēšanas un iespējamo finansiālo saistību slogu," skaidroja D.Kaņepone.
Kopumā Jelgavas novada pašvaldības saistības uz 2013.gada 1.martu ir 8,44%. "Jāatzīmē, ka pašvaldībā jebkāda veida atkāpes no projekta tiek rūpīgi izvērtētas no visu aspektu puses, kā rezultātā līdz šim nav konstatēta ļaunprātīga vai nesaimnieciska rīcība projektu ieviešanā. Papildus vēlamies norādīt, ka atsevišķos gadījumos, ja no pašvaldības puses netiktu pieņemts atbildīgs un izsvērts lēmums, pašvaldībai ilgtermiņā tas prasītu vēl lielākus ieguldījumus un izdevumus," teikts pašvaldības paziņojumā.