LATVIJAS EKSPORTA IZCILĪBAS ir rakstu sērija, kurā tiek identificēti, aprakstīti un popularizēti Latvijas eksporta produkti, kas izceļas ar unikālām īpašībām, augstu kvalitāti vai īpašu tirgus pieprasījumu, piemēram, bioloģiskā pārtika, specifiska lauksaimnieciskā produkcija, inovatīva kokrūpniecības produkcija, dizaina preces vai tehnoloģiskie risinājumi. Tiek arī popularizēta uzņēmumu vēlme un spējas attīstīt un pielāgot nišas produktus eksporta vajadzībām, koncentrējoties uz tirgiem ārpus tradicionālajiem galamērķiem.
2024. gadā Latvija ar 20,95 eiro uz vienu iedzīvotāju bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no kaltētu lauka (cūku) pupu eksporta, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija).
Tūkstošiem gadu sena vēsture
Lauka (cūku) pupu (Vica faba) sēklas gan vizuāli, gan arī pēc olbaltumvielu daudzuma ir līdzīgas parastajām pupiņām (Phaseolus vulgaris), tomēr starp lauka pupām, kas pieder pie vīķu ģints, un parastajām pupiņām, kas pieder pie pupiņu ģints, ir ievērojama atšķirība.
Lauka pupu dabiskā izcelsme ir Vidusjūras austrumu piekraste un Ziemeļāfrika. Tuvajos Austrumos lauka pupas audzē vismaz 10 tūkstošus gadu. Savukārt pupiņu dabiskās izplatības areāls ir Centrālamerika un Dienvidamerika, kur lielajās Amerikas civilizācijās tās tika kultivētas pēdējos 7000 gadus.
Līdz pat XVI gadsimta pirmajā pusei, kad Eiropā tika ievestas pupiņu sēklas no Amerikas, Eiropā un Tuvajos Austrumos audzēja tikai lauka pupas un to šķirnes.
Lai gan lauka pupas ir produkts ar ļoti augstu proteīnu (olbaltumvielu) saturu, tomēr plašu lauka pupu izplatību ierobežoja tas, ka termiski nepietiekami apstrādātas lauka pupas lielos daudzumos nedrīkst lieto pārtikā cilvēki, kuriem ģenētisku īpatnību dēl ir pārāk zems enzīma G6PD (glikozes-6-fosfāta dehidrogenāzes) līmenis. Attiecīgais enzīms aizsargā sarkanos asinsķermenīšus, tāpēc cilvēkiem ar šo ģenētisko īpatnību lauka pupu lietošana lielos daudzumos var izraisīt anēmiju – sarkano asinsķermenīšu koncentrācijas kritisku samazināšanos asins sastāvā. Tāpēc, piemēram, Senajā Grieķijā pret lauka pupu lietošanu pārtikā izturējās piesardzīgi. Sengrieķu filozofs Pitagors (570. g. p.m.ē.–495. g. p.m.ē.) saviem sekotājiem aicināja lauka pupas pārtikā nelietot vispār (Elzebroek A. T. G., Wind K. Guide to cultivated plants. Kembridža: CABI North American Office, 2008, 233. lpp.). Mūsdienās attiecīgā ģenētiskā īpatnība ir aptuveni 5% no cilvēku populācijas. Jāatzīmē, ka vēl bīstamākas attiecīgā gēna nēsātājiem ir arī parastās (Amerikas izcelsmes) baltās pupiņas.
Šo apstākļu ietekmē lauka pupu izmantošana lauksaimniecībā ievērojami atšķiras. Ir zemes, kurās lauka pupas tika kultivētas tikai lopbarībai. Vairākās valstīs – Anglijā, Ēģiptē, Sudānā, Etiopijā u. c. – lauka pupas tika plaši audzētas un kļuva par svarīgu augu izcelsmes proteīna avotu cilvēku pārtikā. Savukārt citās valstīs (Itālijā u. c.) tās audzēja mazākos apjomos un uzskatīja par nabadzīgāko ļaužu pārtiku.
Mūsdienās atbilstoši globālai lauksaimniecības un pārtikas tirdzniecības platformas Tridge.com apkopotajai informācijai 2023. gadā pasaulē tika saražoti 5–6 miljoni tonnu kaltētu pupu. 2023. gadā pirmajā vietā bija Ķīna, kas saražoja 28% no pasaules kopējā kaltētu lauka pupu apjoma. Otrā lielākā ražotāja bija Etiopija (19% no pasaules produkcijas), bet trešajā vietā bija Apvienotā Karaliste (19% no pasaules produkcijas). Nozīmīgos apjomos lauka pupas tiek audzētas Austrālijā, Francijā, Lietuvā, Vācijā, Sudānā, Ēģiptē, Itālijā, Marokā un Alžīrijā. Lielā daļā valstu (Etiopijā, Alžīrijā u. c.) lauka pupas pamatā audzē vietējam patēriņam, nevis eksportam.
No lauka pupām tiek gatavotas zupas, putras, čipsiem līdzīgas uzkodas utt. Ēģiptē tradicionālais arābu ēdiens falafels – eļļā ceptas bumbiņas vai plācenīši – tiek gatavots no vārītām lauka pupām. Patiesībā slavenais Ēģiptes falafels ir Ziemeļlatvijas vai Igaunijas tradicionālajā virtuvē gatavotais vārītu un lobītu lauka pupu ēdiens – kama, no tā izveidojot nelielas bumbiņas un tās apvārot eļļā.
Lauka pupas tiek izmantotas arī kā augsta proteīna satura lopbarības piedeva zirgiem, cūkām un putniem.
Latvijā kopš dzelzs laikmeta
Latvijas klimatiskie apstākļi nav īsti piemēroti parastajām pupiņām, tāpēc tās nozīmīgos apjomos netika audzētas. Savukārt lauka pupas pie mums ir pazīstamas un tiek audzētas kopš vissenākajiem laikiem. Cūku pupu sēklas arheoloģiskos izrakumos Latvijā ir atrastas visos dzelzs laikmeta (no 500 g. p.m.ē.) slāņos (Rasiņš A., Tauriņa M. Pārskats par Latvijas PSR arheoloģiskajos izrakumos konstatētajām kultūraugu un nezāļu sēklām. Arheoloģija un Etnogrāfija XIV. Rīga: Zinātne, 1983, 154. lpp.). Latviešu folklorā kā pupas (piemēram, Pasakā par garo pupu, kas aizvijas līdz debesīm) ir domātas tieši cūku pupas vai to šķirnes, nevis Amerikas izcelsmes pupiņas.
Tradicionālajā latviešu virtuvē bija izpratne, ka svaigā veidā cūku pupas nedrīkst ēst, jo tās satur toksiskas vielas, tāpēc tās pirms lietošanas ir obligāti jāvāra vismaz desmit minūtes. Visās latviešu tradicionālajās virtuves cūku pupu gatavošanas receptēs ir paredzēta visai ilga termiskā apstrāde.
PSRS laikā cūku pupas Latvijā audzēja ļoti maz. 1964. gadā lopbarības pupu sējumi aizņēma vien četrus tūkstošus hektāru, bet 1965. gadā – vairs tikai vienu tūkstoti hektāru (Padomju Latvijas ekonomika un kultūra. Rīga: izdevniecības Statistika Latvijas nodaļa, 1966, 169. lpp.). No xx gadsimta 70. gadiem Latvijā pupiņas tikpat kā neaudzēja (Latvijas PSR ģeogrāfija. Rīga: Zinātne, 1975, 410. lpp.).
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati, nozīmīgos apjomos lauka pupas Latvijā sāka audzēt tikai no 2015. gada, kad lauka pupu sējumi sasniedza 26 tūkstošus hektāru, bet kopraža bija 87 tūkstoši tonnu. 2017. gadā lauka pupu sējumi bija pat 42,5 tūkstoši hektāru, bet kopraža – 140,7 tūkstoši tonnu. Savukārt 2025. gadā lauka pupas tika iesētas 36 tūkstošu hektāru lielā platībā, bet kopraža sasniedza 115 tūkstošus tonnu.
Vienlaikus ar audzēšanas apjoma pieaugumu kaltētu pupu eksports sāka dot ievērojamus ienākumus. 2015. gadā Latvijas ienākumi no kaltētu pupu eksporta bija 6,4 miljoni eiro, 2018. gadā tie sasniedza 36,6 miljonus eiro, bet 2023. gadā – pat 48,6 miljonus eiro. Savukārt 2024. gadā Latvijas ienākumi no kaltētu pupu eksporta bija 39 miljoni eiro un veidoja 6,85% no pasaules eksporta kopapjoma. 2024. gadā Latvija bija ceturtā lielākā kaltētu lauka pupu eksportētāja pasaulē.
Lielākā eksportētāja – Austrālija
2024. gadā pasaules liekākā kaltētu lauka pupu eksportētāja bija Austrālija, kura eksportēja kaltētas pupas par 270,5 miljoniem eiro. Austrālijas daļa pasaules tirgū bija 47,5%. Otrajā vietā ar 44,2 miljoniem eiro (7,8% no kopējā pasaules eksporta) bija Ēģipte, bet trešajā vietā ar 43,6 miljoniem eiro (7,65% no kopējā pasaules eksporta) – Lietuva. Piektajā vietā bija Apvienotā Karaliste (29,3 miljoni eiro, 5,2%), bet sestajā vietā – Francija (28,5 miljoni eiro, 5%). Tālāk sekoja Dānija (23,58 miljoni eiro, 4,14%), Ķīna (12,5 miljoni eiro, 2,19%), Vācija (10,93 miljoni eiro, 1,92%), Nīderlande (8,61 miljons eiro, 1,51%), Polija (8,3 miljoni eiro, 1,46%), Kanāda (6,88 miljoni eiro, 1,21%) un Peru (6,54 miljoni eiro, 1,15%). Igaunija ar 4,42 miljonus eiro lielu eksportu (0,78% no kopējā pasaules eksporta) bija 15. vietā pasaulē.
Savukārt, rēķinot kaltētu lauka pupu eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija ar 20,95 eiro uz vienu iedzīvotāju bija pirmajā vietā pasaulē. Lietuva (15,1 eiro uz vienu iedzīvotāju) bija otrajā vietā pasaulē, bet trešajā vietā bija Austrālija (9,94 eiro uz vienu iedzīvotāju). Tad sekoja Dānija (3,9 eiro uz vienu iedzīvotāju), Igaunija (3,22 eiro uz vienu iedzīvotāju), Bahreina (1,86 eiro uz vienu iedzīvotāju), Nīderlande (0,48 eiro uz vienu iedzīvotāju), Apvienotā Karaliste (0,43 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Francija (0,42 eiro uz vienu iedzīvotāju). Pasaules desmitnieku noslēdza Ēģipte (0,38 eiro uz vienu iedzīvotāju).
Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvija bija pasaulē pirmajā vietā pēc ienākumiem no kaltētu lauka pupu eksporta arī 2020., 2021. un 2023. gadā. Tikai 2022. gadā Lietuvai bija lielāks šo produktu eksports nekā Latvijai.
2024. gadā Latvijas galvenais kaltētu lauku pupu eksporta virziens bija Ēģipte, kurai tika piegādāti 76% no visa Latvijas kaltētu lauka pupu eksporta. Nozīmīgi Latvijas eksporta virzieni 2024. gadā bija arī Francija, Beļģija, Maroka un Dānija.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par LATVIJAS EKSPORTA IZCILĪBAS rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.