Turklāt ne jau tam tērējot savu algu, bet gan pašvaldības līdzekļus. Šādu praksi, ko reiz piekopa ministrijās strādājošie, tā vien šķiet, tagad pārņēmušas no plašākas sabiedrības uzmanības pasargātie vietvaru ieceltie valdes locekļi. Turklāt gluži kā aiz gādīga tēva muguras viņus no iedzīvotāju nosodījuma un tiesībsargājošo iestāžu iejaukšanās sargā mēri.
Dzīres par tūkstošiem eiro – tā pāris vārdos varētu raksturot Jelgavas poliklīnikas valdes locekles Annas Zīvertes pēdējo gadu dzīvesveidu. Pašvaldības līdzekļi šķiesti uz nebēdu. Te, nokļuvusi Puertoriko galvaspilsētas Sanhuanas turīgāko tūristu iecienītā restorānā Mortons the Steakhouse, Zīverte no poliklīnikas kases atstājusi vairāk nekā 700 dolāru. Maltītes laikā, kā rakstīts dokumentos, ar Vācijas un Latvijas ekspertiem esot pārrunājusi urīna nesaturēšanas jautājumus. Vēl simtiem eiro tērējusi Eiropas un Latvijas smalkākajos restorānos. Tas, ka parasti šādas maltītes "uzsauc" iespējamie preču piegādātāji nevis otrādi, rada aizdomas, vai maz Zīverte ar privātfirmu pārstāvjiem šajās vietās pie viena galda sēdējusi. Turklāt daļā atskaišu norādīts, ka sarunas beigušās bez rezultāta.
Ar vērienu Zīverte nodevusies arī iepirkumiem. Te viņa staigājusi pa Parīzes Lafayette galeriju, citu reizi vajadzīgo atradusi lidostas beznodokļu veikalos. Sev iegādājusies dizaineru apģērbu, ādas somu. Tas maksājis vairāk nekā 650 eiro. Taču vismaz formāli Zīverte domājusi arī par citiem. Piemēram, rehabilitācijas nodaļai par 45,30 eiro ir nopirkts vīns un siers. Tie gan dokumentos nosaukti par "siltuma kompresi un attīstošu rotaļlietu". Savukārt estētiskās medicīnas nodaļai no komandējumiem vestas Sisley Anti Age krēma kārbiņas vairāk nekā tūkstoš eiro vērtībā. Savādi, ka Tuberkulozes nodaļai bijušas nepieciešamas Lancome zīmola skropstu tušas.
Acīmredzot Zīverte labi pārzinājusi arī savu sadarbības partneru gaumi. Uzņēmumiem dāvinātas esot gan D&G vīriešu smaržas, gan maki un kaklasaites. Jelgavas poliklīnika divu gadu laikā reprezentācijas izdevumos iztērējusi 49 807,63 eiro, turpretim Jelgavas pilsētas slimnīca šim mērķim bija atvēlējusi vien 389,87 eiro. Zīverte gan noliedz, ka visas šīs uzskaitītas preces būtu pirkusi sev: "Nē, es vienmēr esmu domājusi par uzņēmumu, Jelgavas iedzīvotāju nodrošināšanu ar lētākiem pakalpojumiem. Šo pieredzi neiesāku es. To savā laikā iesāka mūsu finanšu direktore, jo viņa izrēķināja, ka tā mums ir izdevīgāk."
Nenoliedzami vīns šobrīd jau izdzerts, siers apēsts, krēmi izlietoti, bet zeķubikses nolietotas. Taču A.Zīverte pirkusi arī lietas, kas tik ātri nenolietojas. de facto lūdza tās parādīt. Viņa tam piekrita, vispirms norādot: "Es pajautāšu kapitāldaļu turētājam (Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS)), vai viņš uzskata, ka tas būtu mērķtiecīgi."
Divu stundu laikā viss sagatavots filmēšanai. Zīverte precīzi zina, kur dažādi priekšmeti atrodas. Turklāt tie novietoti labi redzamās vietās. Piemēram, skanoša eglīte stāv iepretim pacientam, bet panna gliemežu pagatavošanai pustukšā plauktā. Jāpieņem, ka kafejnīcā iepriekš stāvējis arī deguna un ausu apmatojuma noņēmējs. Tas sākotnēji atskaitēs bija nosaukts par katlu. Taču pēc revidentu neizpratnes dokumentus laboja. Tagad to it kā izmantojot estētiskās medicīnas nodaļa. Valsts kontroles (VK) padomes loceklis Aivars Ērglis neslēpj sašutumu: :Jelgava mūs pārsteidza tajā ziņā, ka nebijām iepriekšējās revīzijās redzējuši tādu vieglumu kapitālsabiedrību amatpersonu rīcībā, kā tiek izlietoti šo kapitālsabiedrību finanšu līdzekļi."
Mazāk absurda, taču dīvaina izpratne par iepirkumiem sastopama arī Jelgavas autobusu parkā. Piemēram, iepērkot autobusu remonta pakalpojumus, līgumos nav noteikts, cik tas maksās. Līdz ar to vēlāk izrādās, ka pakalpojuma cena atkarīga no tā, cik augsta līmeņa speciālists šo remontu veic. Turklāt arī paši autobusi pārdoti pārāk lēti. Lai arī šie fakti zināmi Ģenerālprokuratūrai, tā vien šķiet, ka pašvaldību kapitālsabiedrības vadītājus tas maz uztrauc. Jelgavas autobusu parks valdes loceklis Pēteris Salkazanovs: "Viņi var vicināt ar roku dzelžiem. To izvērtēs kompetentās institūcijas. To mēs arī VK teicām, ka mēs katrs varam palikt pie sava viedokļa, jo VK ziņojums nav administratīvais akts, tas ir vienkārši VK viedoklis."
Zīverte Jelgavas mēram Rāviņam, kurš ir kapitāldaļu turētāja pārstāvis uzņēmumos, prasīja pat atļauju, vai drīkst filmēt viņas pirkumus. Tajā pašā laikā daudz nopietnākus, iespējamos, pārkāpumus Rāviņš izliekas neredzam. Līdz ar to arī sods gan Zīvertei, gan Salkazanovam - rājiens. Vēl - samazināta alga par 10% uz trīs mēnešiem. Tas ir tālu no tā, lai segtu, iespējams, izšķērdētos pašvaldības līdzekļus. Uz de facto jautājumu, vai nevajadzētu abas amatpersonas atstādināt no pienākumu pildīšanas uz izmeklēšanas laiku, Rāviņš atbild, ka "tur nav tādu pārkāpumu. Tie pārkāpumi nav kaut kādas krimināldarbības."
Tieši šāda publiska mēra attieksme liedz izskaust nesaimnieciskumu pašvaldību uzņēmumos. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa pauž nožēlu, "jo diemžēl tieši pašvaldībās mēs vienmēr konstatējam būtiskākos tiesību normu pārkāpumus un arī neizpratni par to, kā būtu jārīkojas ar pašvaldības mantu, ka ar to ir jārīkojas tiesiski un efektīvi". Turklāt ar neatkarīgo revidentu atzinumiem, kas galvenokārt pievērš uzmanību uzņēmumu gada pārskatiem, nepietiek, lai beidzot valdes locekļi izprastu atšķirību starp privātu firmu un pašvaldības kapitālsabiedrību.