Glābēji saņēmuši izsaukumu plkst.16.35, Maļinovas pagastā degusi kūla divu hektāru platībā, kā arī neapsaimniekota pirts.
Ugunsdzēsēji pieļauj, ka pirts aizdegšanās iemesls ir kūlas ugunsgrēks.
Kā vēstīts, pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēti 59 pērnās zāles jeb kūlas dedzināšanas gadījumi, liecina VUGD operatīvā statistika.
Lielākais kūlas ugunsgrēks reģistrēts Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, kur pērnā zāle degusi astoņu hektāru platībā.
Kūlas ugunsgrēku dzēšana sagādājusi lielāko daļu darba ugunsdzēsējiem - kopumā diennaktī reģistrēti 97 ugunsgrēki.
Kā ziņots, piektdien Ludzas novada Pildas pagastā ugunsdzēsēji atraduši bojā gājušu vīrieti, kurš, iespējams, dzīvību zaudējis kūlas ugunsgrēkā.
Šis ir jau otrais gadījums šogad, kad cilvēka dzīvība tiek zaudēta, iespējams, kūlas ugunsgrēka dēļ. Pagājušajā sestdienā Dundagas novadā dega šķūnis ar malku, kurā tika atrasts 83 gadus veca vīrieša līķis. Domājams, ka liesmas uz šķūni bija pārmetušās no apkārt degošās kūlas.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un administratīvi sodāma. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeg lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179.panta 4.daļu par kūlas dedzināšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 eiro apmērā. Savukārt atbilstoši LAPK 51.panta 2.daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 2900 eiro.
VUGD informē, ka atbilstoši ugunsdrošības noteikumiem zemes īpašniekiem jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu VUGD atbilstoši LAPK 179.panta 1.daļai piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro apmērā, bet juridiskajām personām - no 280 līdz 1400 eiro.