Vairākuma griba
Jāatgādina, ka 355 Varakļānu novada un kaimiņu pagastu iedzīvotāji, kā arī biedrība Latgales saeima (Latgolys saeima) vērsās pie politiķiem, norādot uz Varakļāniem kā neatņemamu Latgales sastāvdaļu. Tāpat tika lūgta iespēja veidot Varakļānu novadu, tam pievienojot atsevišķus Viļānu, Riebiņu, Madonas un Krustpils novada pagastus. Pēc ATR komisijā šoziem notikušās karstās diskusijas Varakļānu novada dome rīkoja aptauju, uz kuras rezultātiem, šonedēļ ATR komisijai likumprojektu skatot pirms 3. lasījuma, atkārtoti norādīja arī Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs. Proti, aptaujā absolūtais vairākums – 933 jeb 84,25% – iedzīvotāju atbalstīja Madonas virzienu, bet par pievienošanos Rēzeknes novadam balsoja 174 jeb 15,72%. Aptaujā piedalījās 41,14% balsstiesīgo novadnieku. Justs Dienai uzsvēra, ka aptauja ir reprezentatīva, jo tajā drīkstēja piedalīties tikai novadā deklarētie iedzīvotāji, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu. Arī pašvaldības domes pēdējais (17. februāra) lēmums vienbalsīgi atbalsta pievienošanos Madonas novadam.
Varakļāni pēdējo pusgadsimtu bijuši saistīti ar Madonu, arī pēc iepriekšējās novadu reformas visa sadarbība veidota ar Madonu, nevis Rēzekni. Varakļāni ir Vidzemes plānošanas reģionā, un ar Latgales pašvaldībām neesot kopīgu institūciju. "Cilvēki pat iedomāties nevar, ka vajadzētu pārorientēties uz otru pusi [Rēzekni]," piebilst Justs un atzīst, ka aktīvā Latgales atbalstītāju kampaņa varakļāniešus ietekmējusi tieši pretēji.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 8. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
jautājums
einaram
oma