Arī 2017.gada pašvaldību vēlēšanās Liepājā visvairāk balsu ieguva bijušā Liepājas domes priekšsēdētāja Seska vadītā Liepājas partija, kā arī Vilnīša pārstāvētā LRA. Līdz ar to šogad abas partijas vēlēšanu rezultātā spējušas saglabāt pārliecinošu vairākumu.
Liepājas partiju vēlēšanās atbalstīja 5519 jeb 41,19% balsstiesīgo, kuras saraksta līderi ir Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks, domes deputāts Gunārs Ansiņš, SIA "Liepājas tramvajs" sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs un Sesks. Sesks gan no trešās vietā sarakstā vēlēšanu rezultātā pakāpies uz otro pozīciju.
LRA atbalstu pauda 4143 jeb 30,92% vēlētāju. Šī saraksta līderi ir Vilnītis, Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas deputāts Atis Deksnis un Liepājas pilsētas domes deputāts Modris Šveiduks.
Trešo vietu Liepājas pilsētā ieņem "Saskaņa", kuru atbalstīja 1583 jeb 11,81% vēlētāju. Šo sarakstu pārstāv jurists Indulis Jankovskis, Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas deputāti Pāvels Sereda un Helēna Geriloviča. Ar 806 jeb 6,01% atbalstu seko apvienotais saraksts, kas sastāv no politiskajiem spēkiem "Kustība "Par!"", "Jaunā vienotība" un "Progresīvie". Šī saraksta pirmie trīs līderi ir bijusī Saeimas deputāte, šā brīža Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Bluķe, Liepājas Raiņa, 6.vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš un Liepājas Universitātes vides laborante Sintija Ozoliņa.
Piecu procentu barjeru izdevies pārvarēt arī Nacionālajai apvienībai, par kuru vēlējuši 676 jeb 5,04% balsstiesīgo. Šīs partiju apvienības līderi ir Liepājas simfoniskā orķestra valdes loceklis Uldis Lipskis, finanšu un uzņēmējdarbības uzsākšanas konsultants Ilgvars Skrīvers, kā arī Saeimas deputāta palīgs Artūrs Butāns.
LRA ir gatava atbalstīt Liepājas partijas mēra amata kandidātu, aģentūrai LETA atzina LRA saraksta līderis, Liepājas mērs Jānis Vilnītis.
Saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, Liepājas partija pilsētas domē iegūs sešus mandātus, LRA - piecus, "Saskaņa" - divus, bet "Kustības "Par!"", "Jaunās vienotības" un "Progresīvo" apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība (NA) - katrs pa vienai vietai.
Identisks mandātu sadalījums starp Liepājas partiju un Vilnīša sarakstu bija arī vēlēšanās pirms četriem gadiem, kad abas partijas vienojās domi vadīt pamīšus - vispirms to vadīja kādreizējais Liepājas mērs Uldis Sesks, bet "pusceļā" viņu nomainīja Vilnītis.
Tagad Vilnītis uzsvēra, ka ir jārespektē liepājnieku izvēle - liepājnieki vēlēšanās devuši pirmo vietu Liepājas partijai, līdz ar to likumsakarīgi, ka šai partijai ir tiesības virzīt mēra amata kandidātu.
Kā piebilda Vilnītis, viņš cer, ka Liepājas partija mēra amatam virzīs to kandidātu, kurš šim postenim bija pieteikts uz vēlēšanām, norādot uz Liepājas partijas vēlēšanu saraksta līderi Gunāru Ansiņu. Sesks šogad sarakstā bija trešais, bet vēlēšanu rezultātos palika otrais aiz Ansiņa.
Vilnītis norādīja, ka no LRA puses nebūs "nekādas dīlošanas" ar citiem politiskajiem spēkiem un viņš esot gatavs turpināt sadarbību ar līdzšinējiem partneriem.
Arī Liepājas partijas priekšsēdētājs Sesks uzsvēra, ka pirmās sarunas noteikti notiks ar līdzšinējiem sadarbības partneriem LRA.
Kamēr sarunas nav notikušas, Sesks atturējās paust viedokli par nākamo koalīciju, uzsverot, ka katrai partijai pirms vēlēšanām tika izstrādātas programmas, kuras tagad jāizrunā un jāvienojas par prioritāšu īstenošanu.
"Vispirms jāvienojas par darbiem, un tikai pēc tam par krēsliem," teica Sesks, atbildot uz jautājumu, vai Liepājā arī šajā sasaukumā gaidāma domes priekšsēdētāju rokāde.
Liepājas pilsētā kopumā reģistrēti 46 506 balsstiesīgie, no kuriem vēlēt devās 13 413 jeb 28,84% iedzīvotāji.
Jau ziņots, ka pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, nobalsojuši kopumā 327 938 iedzīvotāji jeb 34,01% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) jaunākie apkopotie dati.
Tostarp sestdien no plkst.7 līdz 20 nobalsojuši 203 243 vēlētāji jeb 21,08% balsstiesīgo iedzīvotāju.
CVK vadītāja Kristīne Bērziņa šovakar preses konferencē paziņoja, ka tā ir vēsturiski zemākā vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās.
Lielākā aktivitāte vēlēšanās bijusi Vidzemē, kur kopumā nobalsojuši 36,61% balsstiesīgo iedzīvotāju.