"Saražotā vērtība uz vienu iedzīvotāju Mērsragā ir lielākā visā apkārtnē. Tad pasakiet, lūdzu, man - kam mums ir jāpievieno Mērsragu, lai mums būtu labāk? Kas tad izmainās? Izmainās tikai viena vienīga lieta - tiek noņemta lēmējvara. Iedzīvotājiem, kuri dzīvo šajā teritorijā, tiek atņemtas iespējas lemt par savu zemi, jo naudas ir tikpat, centrs ir tālāk,” komentēja Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons.
Arī blakus esošā Rojas novada priekšsēdētāja Eva Kārkliņa par jauniem pašvaldību apvienošanas plāniem ir skeptiska. Viņasprāt, pašvaldību apvienošanas plāni novestu pie politiskām nesaskaņām un darbu darīšana paliktu otrajā vietā.
"Protams, mēs esam par to, ka Rojai jāpaliek pašai par sevi. Nu mēs redzam, kas notiek lielajos novados, neesam tik ļoti atrauti. Kā mainās pēc politiskās piederības kaut kas saistībā ar vadību, tā tiek mainīti iestāžu vadītāji, personālijas, kas neliecina par labu praksi,” vērtēja Kārkliņa.
Liela daļa Mērsraga iedzīvotāju negrib ne dzirdēt par to, ka viņiem atkal vajadzētu kādam pievienoties. “Jo lielāks novads, jo ir lielāks bardaks,” raidījumam norādīja Mērsraga novada zivju pārdevēja Dagmāra.
Tas, ka salīdzinoši bagātā novada apvienošanās ar citām pašvaldībām neko labu nedotu, ir valdošais viedoklis pašvaldībā. “Mums jau bija pie Rojas klāt, kas tad mums te bija? Viena dzīva elle. Visu lielākoties paņēma lielā Roja, un mums neko neatstāja vairāk, visus līdzekļus,” vērtēja Mērsraga novada iedzīvotāja Ligita.
Citi iedzīvotāji gan arī pieļauj, ka novadu apvienošana ir vajadzīga, lai izdzīvot varētu nabadzīgākās pašvaldības. “Ir jāapvienojas. Šīs mazās struktūras, viņām grūti ir izdzīvot. Viena varbūt tiek ar kaut ko galā, otra nevar savukārt. Rojai ceļu var uztaisīt, citai nevar. Es domāju, ka pa vienam ir grūti, kopā ir daudz labāk,” sprieda Rojas novada iedzīvotāja Sveta.
Pašlaik Latvijā ir 119 pašvaldības - 110 novadi un deviņas pilsētas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) plāni paredz novadu skaitu samazināt līdz 49 vai arī izveidot 29 sadarbības teritorijas, kurām pašvaldības drīkstētu pievienoties brīvprātīgi. Tas palīdzētu pašvaldībām sekmīgāk attīstīties, kā arī samazinātu nevienlīdzību, kas pašlaik ir starp bagātākajiem un nabadzīgajiem novadiem, uzskata ministrijā.
Pirmdien šo ieceri sāks apspriest politiķi, kas jau prognozē plašas diskusijas. Un paredzams, ka šie plāni varētu izraisīt arī ievērojamu pašvaldību pretestību.