Savukārt Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes vadītāja, premjera padomniece reģionālajos jautājumos Inga Bērziņa (Kuldīgas novadam) Dienai pēc tikšanās uzsvēra, ka saruna par novadu reformu ir tikai sākusies un neatbildēto jautājumu vēl ir daudz. Nākamais sarunu raunds novados gaidāms vasarā.
Pūce trešdien vizītē Kuldīgā, Brocēnos un Saldū ar pašvaldību līderiem un iedzīvotājiem runāja par plānoto administratīvi teritoriālo reformu. Tiekoties ar Saldus iedzīvotājiem, ministram bija jāatbild uz neērtiem jautājumiem saistībā ar vides problēmām Saldū, nevis reformu. Pūce Dienai pavēstīja, ka jau aprīļa vidū ministrija iepazīstinās ar kritērijiem jauno novadu izveidē un potenciālo teritoriju dalījumu.
"Pamatā ir seši septiņi kritēriji, pēc kā mēs modelējam karti," piebilda ministrs. Uz jautājumu, kuri Kurzemes novadi ir "sāpju bērni", ministrs gan tieši neatbildēja, norādot, ka ne tikai Kurzemē, bet arī pārējā Latvijā par gaidāmo reformu uztraucas novadi, kas neizpilda jau esošās likuma normas. "Un viņi pamatoti uztraucas," piebilda ministrs.
Paši ir dzīvotspējīgi
No Kurzemes reģiona novadiem teritorijas attīstības indekss pozitīvs 2017. gadā (pēdējie dati) ir tikai diviem salīdzinoši mazajiem Alsungas un Brocēnu novadiem. Vēl gadu iepriekš tāds bija arī Nīcas, Grobiņas, Pāvilostas, Rojas, Saldus, Talsu un Ventspils novadiem.
Viszemākā vieta rangā no Kurzemes novadiem ir Rucavai (97. vieta). Indeksa aprēķinā tiek izmantoti astoņi rādītāji, sākot no bezdarba līmeņa un uzņēmumu skaita līdz iedzīvotāju migrācijas datiem un noziegumu skaitam.
Iepriekš ministrijas izstrādātā teritoriju karte paredzēja Saldus novadam pievienot Skrundas un Brocēnu novadu. Skrunda vēsturiski ir bijusi gan pie Aizputes, gan Saldus, gan pastāvīgs rajons, bet pirms 2009. gada reformas tā bija Kuldīgas rajona sastāvā. Savukārt Brocēni no Saldus rajona atdalījās jau 2001. gada nogalē, kļūstot par Latvijas desmito novadu.
Jānorāda, ka Saldus un Brocēnu pilsētas šķir tikai Cieceres ezers, bet Brocēnu novada atsevišķu pastāvēšanu iepriekš par neloģisku atzina bijušais prezidents Andris Bērziņš.
Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts (LZP) šonedēļ atrodas atvaļinājumā ārzemēs, taču īsziņā viņš Dienai uzsver, ka Saldus novads atbilst visiem likumā noteiktajiem kritērijiem. Uz jautājumu, vai atbalstītu Brocēnu un Skrundas novadu pievienošanu, Zusts norāda, ka Saldus novads ir ceturtais lielākais novads teritorijas ziņā.
"Pievienošanas versijas dzirdētas dažādas. Ar Brocēnu un Skrundas novadu vadītājiem šis jautājums vēl nav pārrunāts, līdz ar to viennozīmīgas atbildes šobrīd diemžēl nebūs," atkārto Zusts.
Taču Brocēnu novada domes vadītāja Solvita Dūklava (LZP) Dienai apliecina, ka novads labprātīgi nepievienosies kādam citam reģiona centram.
Apvienošanās, visticamāk, "nāks no augšas" jeb piespiedu kārtā.
"Brocēni ir attīstījušies diezgan strauji – drīzumā jau otrais lielais uzņēmējs ienāks, jaunās ģimenes izvēlas šeit dzīvot, ir sakārtota vide, sava identitāte. Būtu skumīgi, ka ar reformu tas viss tiktu iznīcināts," noteic Dūklava un uzsver, ka Brocēni arī turpmāk var sadarboties ar apkārtējiem novadiem, kā tas notiek pašlaik. Taču arī pēc tikšanās ar Pūci trešdien nav tapis skaidrāks ministrijas rīcības plāns, neizskanēja arī nekādi iespējamie kritēriji.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 14. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
kam to vajag?
Protams!
senču ols