Salīdzinot ar 2022.gada rezultātiem, pilsētu kategorijā izmaiņu nav bijis un arī šogad par ceļu satiksmei drošāko pilsētu atzīta Ventspils, seko Rēzekne, bet trešo vietu saglabājusi Liepāja.
Savukārt novadu kategorijā, salīdzinot ar 2022.gadu, ir vērojamas izmaiņas. Pirmo vietu ieguvis Valkas novads, seko Olaines novads, kas pirmo reizi ir iekļuvis laureātu sarakstā, bet trešo vietu ieguva Jēkabpils novads, kas 2022.gadā bija ierindojies sestajā vietā.
Tāpat šogad tika pasniegtas balvas draudzīgākajai pilsētai un novadam Latvijā no piekļūstamības viedokļa. Šo balvu ieguva Rīga un Ludzas novads.
SM Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktores vietnieks Jānis Kalniņš skaidroja, ka statistikas daļa veidoja 70%, bet iedzīvotāju aptauja - 30%. Tāpat šogad tika ņemts vērā jauns aspekts par mikromobilitāti, vērtējot pašvaldības iesaisti un aktivitātes mikromobilitātes uzlabošanai.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) pasākumā atgādināja, ka SM ir iesniegusi vīziju, kurā līdz 2027.gadam plāno par 35% samazināt ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto un bojāgājušo skaitu. Vīzijā ietverot arī tādus aspektus kā ceļu infrastruktūras uzlabošana, pastiprināta kontrole, aktīvāka ceļu satiksmes negadījumu datu izmantošana un analizēšana, kā arī taisnīgāka sodu politika.
Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks norādīja, ka 2023.gads ceļu satiksmes drošības aspektā bija ar ļoti sliktiem rādītājiem ceļu drošības jomā, jo bojāgājušo skaits pērn bija 142, kas ir viens no sliktākajiem rādītājiem pēdējo gadu laikā.
"Ja skatāmies uz šo gadu, bojāgājušo skaits patlaban ir 64, kas uz šo brīdi ir maz un dod cerību, ka kopējie gada rādītāji būs labāki," sacīja Aksenoks.
Viņš pašvaldībām ieteica vairāk izmantot un analizēt ceļu satiksmes negadījumu datus un ekspertu padomus, kā arī izmantot pasaules pieredzi, piedaloties semināros un konferencēs.
Pēc CSDD datiem, pērn ceļu satiksmes negadījumos cieta 4180 cilvēki, no kuriem 1859 bija mazaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki. Smagus ievainojumus pērn guva 382 cilvēki, no tiem 178 mazaizsargātie, bet bojāgājušo skaits pērn bija 142, tostarp gandrīz puse jeb 66 bija mazaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki.
Ceļu satiksmes drošības indeksa mērķis ir izcelt un popularizēt labās prakses piemērus ceļu satiksmes uzlabošanā, kā arī veicināt izpratni pašvaldību atbildīgo amatpersonu un iedzīvotāju vidū par ceļu satiksmes drošību, sekmējot pakāpenisku ceļu satiksmes drošības uzlabošanu Latvijas pašvaldībās.
SM konkursu rīko trešo reizi, un tas tiek finansēts no Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem.
Jau ziņots, ka 2022.gadā par ceļu satiksmei drošāko pilsētu atzina Ventspili, bet par drošāko novadu - Varakļānu novadu.