Zīriņu amatam izvirzīja "saskaņietis" Aleksandrs Pavlovkis, norādot, ka, viņaprāt, mēra krēslā būtu jābūt "bezpartejiskam kandidātam". Zīriņš līdz šim bija arī viens no domes priekšsēdētāja vietniekiem.
Par Zīriņa kandidatūru balsoja 14 domnieki, bet viens deputāts balsojumā atturējās. Neviens deputāts Zīriņam nekādus jautājumus pirms apstiprināšanas amatā neuzdeva.
Līdzšinējais mēra pienākumu izpildītājs Guntars Kniksts (LRA) šim amatam virzīts netika, lai gan iepriekš tieši viņš tika minēts kā viens no reālākajiem amata pārņēmējiem.
Pēc ievēlēšanas Zīriņš pateicās kolēģiem par izrādīto uzticību un pateicās Knikstam par paveikto darbu pēdējo mēnešu laikā. Viņš arī aicināja kolēģus "aizmirst visas domstarpības" un kopā strādāt iedzīvotāju labā, ņemot vērā valstī pastāvošo smago situāciju.
Arī vēlāk sarunā aģentūrai LETA Zīriņš sacīja, ka kā galvenos darba uzdevumus tuvākajā laikā saredz pašvaldības attīstības programmas koriģēšanu, jo ņemot vērā Covid-19 iespējamās sekas, jārēķinās, ka var mazināties arī pašvaldības ieņēmumi, kā rezultātā būs jāpārstrādā prioritātes.
Vēl viens risināms jautājums esot par jaunā bērnudārza būvniecības vietu. "Vēl arī jāskatās, kas būs ar pašvaldības reformu, jo, ja mums pievieno Vangažus, lemjot par pirmsskolas būvniecību, ir jāņem vērā arī viņu bērnu skaits," sacīja Zīriņš.
Tāpat viņš vēlētos panākt, lai domē strādājošie politiķi "mestu pie malas politiskās ambīcijas un individuālās nesaskaņas", un strādātu kopēju mērķu sasniegšanai.
Kopumā Garkalnes domē strādā 15 deputāti un valdošo koalīciju veido partijas Saskaņa un Zaļo un zemnieku savienība. Zīriņa kandidatūru atbalstīja arī opozīcijā strādājošie Reģionu alianses pārstāvji, bet balsojumā atturējās deputāte Inese Andersone no nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK.
Jaunu priekšsēdētāju Garkalnes domniekiem bija jāizraugās, jo janvāra izskaņā no amata atkāpās ilggadējs pašvaldības vadītājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš (LZS). Viņš amatā tika ievēlēts 2010.gadā, pēc tam attiecīgi vairākus sasaukumus pēc kārtas amatus saglabājot.
Pēc Bauzes-Krastiņa atkāpšanās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) gan norādīja, ka bija plānojis viņu no amata atstādināt.
To ministrs grasījās pamatot ar priekšsēdētājam likumos noteikto pienākumu nepildīšanu un normatīvo aktu pārkāpumiem.
Ziņa papildināta ar Zīriņa komentāru
skats no malas
Irlielameraticams