Šie objekti, kā norāda Rēzeknē, veicinājuši ne vien vietējo iedzīvotāju pašapziņu un reģiona prestižu, bet arī ievērojami uzlabojuši pilsētas tūrisma statistiku. Tomēr, lai Rēzeknē izaugsme turpinātos, pilsētas vadībai vēl daudz darāms - nepieciešams veicināt uzņēmējdarbības vides attīstību, radīt jaunas darba vietas, sakārtot pilsētas infrastruktūru, kā arī iekustināt līdz šim gauso daudzdzīvokļu namu renovēšanu.Kā liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija, kopš 2004.gada Rēzeknes pilsēta kopumā piesaistījusi aptuveni 84 miljonus eiro lielu ES struktūrfondu finansējumu. Par šo naudu realizēti vairāki nozīmīgi projekti, tajā skaitā veikta vērienīgā Atbrīvošanas alejas rekonstrukcija. Latgales Reģionālās televīzijas žurnāliste Lāsma Zute maģistrālās ielas rekonstrukciju uzskata par vienu no svarīgākajiem projektiem pilsētā, jo iepriekš Atbrīvošanas aleja bijusi katastrofālā stāvoklī - Zute atminas, ka pavasarī, nokūstot sniegam, skatam pavērušās neskaitāmas bedres, kurās mašīnas pazaudējušas riteņus. Par ES finansējumu rekonstruētas arī citas svarīgākās ielas, to skaitā Stacijas iela, kā arī uzbūvēts satiksmes pārvads un atjaunota Gājēju iela.
Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševics (SC) neslēpj, ka teju visas
investīcijas, kas pēdējos gados ienākušas Rēzeknē, ir ES
struktūrfondu finansējums - bez šīs naudas pilsēta spētu tik vien
kā izdzīvot, taču par attīstību nevarētu būt ne runas. Mērs
uzskata, ka pašvaldība bijusi aktīva Eiropas naudas apguvēja, par
ko liecina ne tikai uzlabotais ielu stāvoklis, bet arī vērienīgie,
plašu rezonansi guvušie objekti - Austrumlatvijas koncertzāle un
radošo pakalpojumu centrs Zeimuļs.
Definējot nākamās ES fondu plānošanas perioda prioritātes, domes
vadības un aptaujāto rēzekniešu domas ir līdzīgas - kā viens no
svarīgākajiem uzdevumiem tiek minēts atbalsts uzņēmējdarbībai, kā
arī jaunu darba vietu radīšana. Savukārt Rēzeknes Speciālās
ekonomiskās zonas uzņēmuma SIA Verems direktors Jānis
Staris norāda - lai gan nav iespējams nepamanīt pilsētā līdz šim
veiktos ielu remontdarbus, pašvaldībai jāturpina veikt uzlabojumus
infrastruktūrā.
Pašvaldībai vairāk jādomā arī par daudzdzīvokļu namu
siltināšanu, jo Rēzeknei lielo pilsētu vidū šajā ziņā līdz šim
veicies vissliktāk - patlaban nosiltinātas tikai trīs ēkas, vēl par
trim namiem noslēgti līgumi.
Vairāk lasiet Anetes Ugaines rakstā Pašas spēkiem attīstīties nespētu laikrakstā Diena otrdien, 15.aprīlī!