Vēsturiskā patina, leģendas un nostāsti piešķir pilīm un muižām īpašu smeķi. Ja tām paveicas ar īpašnieku vai apsaimniekotāju, tās kļūst par īstiem tūristu un vietējās sabiedrības magnētiem. Tā laimīgā kārtā noticis ar Krāslavas pils kompleksu, kuru soli pa solim atjauno pašvaldība un – kas ir vēl būtiskāk – piepilda ar jaunu saturu. Te ir gan Amatu māja, gan tūrisma infocentrs, gan muzejs, gan parks...
Ainavu parks un tā sargs
Krāslavas pils 200 gadus bija saistīta ar grāfu Plāteru dzimtu. Jans Ludvigs Plāters šo vietu 1729. gadā iegādājās no Čapsku dzimtas par 14 tūkstošiem dālderu. 1765. gadā vecā koka nama vietā sāka celt divstāvu pili, kuru pabeidza 1791. gadā – jau vecā Plātera mazdēla Augusta laikā. Tā sākotnēji tika veidota baroka stilā, bet vēlāk ieguva klasicisma vaibstus. Līdzās pilij saradās arī saimniecības ēkas: pārvaldnieka un dārznieka mājas, laidari, stallis, ledus pagrabi, oranžērija. Ap pili Daugavas ielejas nogāzēs tika iekārtots apmēram 22 hektāru liels ainavu parks, kurā tika iestādītas ap 50 retas koku un krūmu sugas. Piemēram, Veimuta priede, melnā priede, sarkanā kļava, sudrabegle, Virdžīnijas ievas. Siltumnīcā audzēja vīnogas, aprikozes, ananasus un citus siltummīlošus augus. Blakus pils parkam bija pat fazānu audzētava, kuras uzturēšanai speciāli no Vācijas ieradās fazānu kopējs. Pēdējos 75 gados parks gan ir pamatīgi mainījies, tā teritorijā uzbūvēta luterāņu baznīca, kultūras nams, kādreizējā augļu dārza vietā ierīkots stadions. Zudušas vairākas parka celtnes: siltumnīca, saimniecības ēka.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 27. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!