Vēl 20. gadsimta sākumā Gaujas krastā Valmieras pagastā, Sīmanēnos, bijuši trīs seni, milzīgi svētozoli. Senatnē šajā vietā bijis akmens upuraltāris.
Diemžēl divi ozoli gājuši bojā dobumā ielaistas uguns dēļ - viens nodedzināts 1926. gadā aiz skaudības, ka zeme piešķirta citam cilvēkam. Līdz mūsdienām bija palicis tikai viens no lielajiem kokiem, teikts Valmieras tūrisma informācijas mājaslapā.
Dzejnieks Rieteklis 1890. gadā publicēja nostāstu, ka "pie šiem ozoliem Gaujā latvieši kristīti, bet, kad no kristībām atpakaļ nākuši, kristību tuvējā upītē nomazgājuši".
1692. gada kartē pirmo reizi atzīmēti Sīmanēni. Sīmanēnu mājas 1902.-1903. gadā dzīvoja rakstnieks Apsīšu Jēkabs. Pie viņa bieži ciemos nācis Rieteklis. Pie ozola arī padomju gados pulcējušies rakstnieki un dzejnieki Dzejas dienu laikā.
cauri ir
Balts
Stāsts ir par trupi