Rīdzenes sarunas: Ameriks lielījies Šleseram par Saskaņas un žurnālistu regulēšanu

Andris Ameriks (GKR) par Rīgas vicemēru un brīvostas valdes priekšsēdētāju kļuva 2010.gada rudenī – pēc tam, kad šos amatus atstāja Saeimā ievēlētais Ainārs Šlesers. de facto" zināms, ka pēc pirmajiem dažiem mēnešiem amatā Ameriks pēc Šlesera lūguma ierodas viesnīcā Rīdzene, lai izrunātu, Šlesera vārdiem, "lietas, kas ir tādas drusku politiskas". Kad Šlesers prāto, ka būtu jātiecas uz sadarbību ar Saskaņu arī nacionālajā līmenī, Ameriks viņu brīdina par Saskaņas frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču.

Rīdzenes sarunas fragments:

"Ameriks: Es Urbanoviču, piedod, pazīstu ilgāk nekā tu, ja. Jau no tiem senajiem laikiem. Es nebūšu ne tiesnesis, ne prokurors. Teiksim tā, nu viņš galīgi ir mainījies, ja. Un ne velti, atceries, kad mēs šeit pirmo reizi ar Urbanoviču satikāmies, kādi uzbrukumi man bija, ja, par to, ka es „razvaļivaju Centr Soglasija" [jaucu laukā Saskaņas centru] un viss pārējais, kas te gāja. Šinī pašā istabā.

Šlesers:  Es varu iedomāties... To, ko viņš man ir teicis par tevi, ko viņš man teicis par Strodi, tad es varu iedomāties, ko viņš ir par mani teicis citiem... (...)

Ameriks: Es ar Jāni esmu bijis ļoti cieši kopā. Es daudz ko arī zinu, bet tas ir mana darīšana.  (...) Es esmu viņa Čangalienā bijis gan pie viņa mājās savā laikā, gan visu pārējo. Bet viņš... Nu, es viņam neticu, ja. Jo viņš netur vārdu. Vot tas ir tas, kas man nepatīk."

Arī tagad Ameriks nav gatavs paust, ka uzticas Urbanovičam, lai gan pēdējās Saeimas vēlēšanās viņa vadītās partijas Gods kalpot Rīgai (GKR) kandidāti bija iekļauti Saskaņas sarakstā. de facto Ameriks par Urbanoviču saka, ka "viņš ir ļoti gudrs, pieredzējis politiķis un ar viņu ir jārēķinās." Vaicāts, vai Urbanovičam uzticas, piemēram, par kādu politisko vienošanos pildīšanu, Ameriks atbild: "Ko nozīmē "uzticaties"? (...) Es politiski ar Urbanoviča kungu ne par ko neesmu vienojies. Es esmu politiski vienojies ar Nilu Ušakovu, kurš ir Saskaņas partijas vadītājs, un es esmu GKR partijas vadītājs.

No komjautnatnes funkcionāru laikiem sev pazīstamo Urbanoviču Ameriks Rīdzenē vairākkārt nodēvē neglaimojoši. Piemēram, čamma, "ņeudačņiks" jeb neveiksminieks, pasprūk arī kāds rupjāks vārds. Ameriks Šleseram arī norāda uz bīstamību, ka Urbanovičs varot kaut kā saskalot smadzenes Ušakovam.

Urbanovičs Amerika attieksmi komentē šādi: "Vispirms – es neesmu greizsirdīgs par viņa attiecībām ar Nilu. Absolūti nē. Ne pret vienu no viņiem es neesmu griezsirdīgs. Viņiem iet labi, viņi labi saprotas. Par to man ir prieks. Kas attiecas par viņa priekšstatu par mani – nu ļoti žēl, ka viņš mani par "mīlulīti" nesauc. Tiešām žēl. (...) Jūs ticēsiet, ka es kā Rīdzenes sarunu dalībnieks varu jums teikt, ka apsaukāties nav labi."

Šlesers Amerikam Rīdzenē arī vaicā, kā Saskaņas deputāti Rīgas domē vērtē Urbanoviča darbību Saeimā. Ameriks mierina, ka domes valdošo bloku no ārpuses ietekmēt nevar.

Rīdzenes sarunas fragments:

Ameriks: "Saproti, nu, kas ir Saskaņa? Nu viņiem jau reāli... Es jau Saskaņu regulēju, pusi Rīgas domes es regulēju. Sociālistus es regulēju, Kameņecki jebkā es regulēju. Viņam ir tikai tie komjaunieši un pionieri, nu, tie tur jaunie, jā, tie Nila. A pārējos visus es regulēju. Nu, pa lielam. Tā kā var teikt – ja jau nu mēs uz „jūs” aiziesim, tad tas vēl... Padomās, kuram tas ir slikti."

Latvijas Sociālistisko partiju Saskaņas centra Rīgas domes frakcijā tobrīd pārstāvēja seši deputāti. Arī tagadējais partijas vadītājs Vladimirs Frolovs. Viņš atsakās ar de facto runāt par Rīdzenes sarunām, jo tās ir notikušas sen un šobrīd notiek izmeklēšana, turklāt ir aizvainots, ka mediji neinteresējās par Sociālistisko partiju pirms vēlēšanām. Frolovs pērn lielākos ienākumus – 40 tūkstošus eiro – guva par drošības konsultanta pienākumiem SIA Getliņi EKO. Šai uzņēmuma Rīgas domi kā kapitāldaļu turētāju pārstāv Ameriks.

Vaicāts, vai arī šodien regulē sociālistus, Ameriks atbild: "Es gribētu teikt, ka tik labs, tāds stiprs vārds, varbūt tas tur drusku pārspīlēts ir..."

Rīgas vicemērs nenoliedz savu saikni ar "saskaņieti" Mihailu Kameņecki.Viņš kopā ar Ameriku un domnieku Andreju Kozlovu regulāri sniedz kopīgas intervijas laikrakstam Subbota. Kameņecka dēls Andrejs tagad arī ir kļuvis par Rīgas domes deputātu, taču GKR frakcijā. Savukārt Kameņecka vedekla Darja Uspenska jau kopš 2011.gada sākuma strādā Rīgas brīvostas pārvaldē. "Viņš man ir labs draugs. Un es uzskatu, ka ne jau tikai draugus izvēlas, vai es esmu vienā partijā vai neesmu. Es domāju, ka viņš ir viens mans labs draugs," par Kameņecki saka Ameriks.

Rīgas brīvostas valdes locekļa Kameņecka tālrunis šonedēļ bija izslēgts. Taču iepriekš avīzē Subbota viņš pauda viedokli, ka 10 gadus veco oligarhu sarunu apspriešana esot jaunas revolūcijas mēģinājums.

Savukārt Rīgas mērs un partijas Saskaņa vadītājs Nils Ušakovs apgalvo, ka viņam nav nekāda pamata bažīties ne par savas frakcijas, tostarp vadītāja vietnieku Frolova un Kameņecka, lojalitāti, ne par sadarbību ar Ameriku: "Komentēt šīs lietas nav nekādas jēgas, jo mēs ļoti labi visi redzam rezultātus. Bloks, kas sastāv no divām partijām, strādā jau devīto gadu. (...) Līdz ar to var turpināt analizēt visu, kas ir atrasts internetā vai citās vietās, bet mums tas, paldies dievam, strādāt netraucē."

Īpaši emocionāls Ameriks Rīdzenes sarunas laikā kļuva, runājot par iespējamo Rīgas domes sadarbību ar avīzēm Diena un Dienas bizness. Tās tolaik oficiāli piederēja Šlesera draugam un biznesa partnerim Viesturam Koziolam. Ameriks ir sašutis, piemēram, par pētījumiem un komentāriem par jaunveidojamo pašvaldības SIA Rīgas acs. Arī par atteikumu rubrikā Dienas uzvarētājs ielikt viņa kļūšanu par Rīgas domes Investīciju veicināšanas padomes vadītāju.

Rīdzenes sarunas frgaments:

"Šlesers:  Kas mums ir ar reklāmām? Paklausies, tie budžeti ir apstiprināti visi? Ko tur Nils ar Viesturu beigās vienojās?

Ameriks: Es saku, mums nekādu līgumu ar Dienu nav; mēs strādājam, kā mēs strādājām. (...) Nu, karoče, ja teiksim, kādreiz Neatkarīgajā mums strādā speckors, tas Kļaviņš vai Krastiņš, tāds jauns džeks. B..., ir atšķirība! Liek bildes iekšā apmēram tā kā komjauniešu avīzē, ja. Stāv "po stojke smirno" pie manām durvīm, ja, un prasa, kas, kā un kā jāraksta. Un Liene pārlasa tekstus, un tas viss parādās ar bildēm Neatkarīgajā. Lauķene pat ar savu nacionālo piesitienu deleģēja šito... nu Galva. Pils. Sēta to bijušo korespondetčiku, es aizmirsu, pārstāvi. Tie raksta, nu, ne nosacīti, uz pasūtījuma. Diena, b... Mums nekāda kontakta nav... (...) Pagaidām Diena ir vienīgā avīze, kas mūs močī. Un es pagaidām apturēju jebkuras attiecības ar Dienu. (...)

Šlesers:  Nu tur nāksies vēl vairāk reformēt, bet nu jebkurā gadījumā...

Ameriks: Bet nu jebkurā gadījumā šodien mums, b..., tur nekāds rezultāts nespīd. Atšķirībā no Neatkarīgās."

Šis "Rīdzenes" sarunu fragments, iespējams, lamuvārdu dēļ, izraisa viskategoriskāko Amerika noliegumu.

"Tas, ko jūs šobrīd nolasījāt, nekādā veidā neatbilst manam stilam. (...) Saturiski arī tas ir tālu no īstenības. Līdz ar to, ja kāds šodien tādā fantastikas stilā kaut ko saliek kopā un pēc tam man prasa to komentēt... Parādiet man audioierakstu! Es ar pilnu atbildību šodien saku: šis teksts nav mans. (...) Es varētu uzlikt roku uz Bībeles un apzvērēt, ka tas [nav] mans teksts. Es neatceros, ka tādā veidā un ar šādiem vārdiem es par kaut ko būtu runājis. Vēl jo vairāk, ka tas tiešām neatbilst tam, ko es domāju," sarunā ar de facto apgalvo Rīgas vicemērs.

Amerika tālaika preses sekretāre Liene Ozola, kas tagad vada Rīgas brīvostas Sabiedrisko attiecību nodaļu, de facto norādīja, ka negrib komentēt trešo pušu sarunas par sevi, kurās pati nav piedalījusies. Savukārt kādreizējie Neatkarīgās Rīta Avīzes un Latvijas Avīzes žurnālisti, kurus var atšifrēt pēc Amerika minētajām pazīmēm, noliedz Rīgas vicemēra ietekmi uz rakstu saturu. Nav izslēgts, ka Ameriks to patiešām pārspīlēja, vēlēdamies izrādīties Šlesera priekšā. Tomēr galvaspilsētas vicemēra Rīdzenē teiktais spilgti ilustrē mediju līgumu politiku Rīgas domē, secina de facto.

Šobrīd Rīgas brīvostas pārvaldei gan ir spēkā kāds līgums ar izdevniecību Dienas mediji. Līgums par informatīvu materiālu izvietošanu tematiskajā rubrikā Osta un pilsēta ir noslēgts 30.maijā ar termiņu līdz gada beigām.